Arvīds Grigulis

Pievieno šai personai bildi!

Arvīds Grigulis (Lādes pagasta Jumpravmuižā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un literatūrzinātnieks. LPSR Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis (1978). Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1976).

Dzimis pusmuižas nomnieka (agrāk skolotāja) ģimenē.

1925. gadā beidzis Limbažu vidusskolu. Strādājis Rīgā par ierēdni pastā (1925 - 1929) un Centralajā kopējā slimo kasē (1929 - 1934).

Pirmā publikācija - dzejolis "Stāsts" laikraksta "Sociāldemokrāts" literārajā pielikumā "Literatūra un Dzīve" 1927. gadā. Piedalījies Strādnieku teātra darbā un lasījis lekcijas par literatūru Tautas augstskolā. Studējis Latvijas Universitātē - dabaszinības (1926) un tieslietas (1932 - 1937) - ieguvis jurista diplomu. Atsācis darbu pastā (1937 - 1940).

No 1940. gada jūnija atbildīgos amatos padomju kultūras iestādēs (Sabiedrisko lietu ministrijas teātru repertuāra redaktors, žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs, Valsts Daiļliteratūras izdevniecības vadītājs).

No 1941. līdz 1945. gadam Sarkanajā armijā (no 1942. gada frontes laikraksta "Latviešu Strēlnieks" kara korespondents).

1944. gadā atgriezās Rīgā.

1945. gadā Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes Daiļliteratūras apgāda vadītājs.

Drāmas teātra literārās daļas vadītājs (1945 - 1947).

LVU Filoloģijas fakultātes docētājs (1944 - 1983) (no 1973 profesors; 1948 - 1962 Latviešu literatūras katedras vadītājs).

Rīgas kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas galvenais redaktors (1962 - 1967).

Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.

Bibliogrāfija

Dzeja

  • Reportiera piezīmes (1929)
  • Imitācija un sirds (1931)
  • Nogurušo namā (1934)
  • Zemnīcā (1943)
  • Vētrā (1946)
  • Rudens lietus (1966)
  • Vējš dzied ezera vītolos (1968)
  • Otrie gaiļi (1970)
  • Marginālijas angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā (1972)
  • Uz balta zirga (1977)
  • Ar saules puķi pie cepures (1983)

Lugas

  • Logs uz priekšpilsētu (1933)
  • Uz kuru ostu? (1945)
  • Kā Garpēteros vēsturi taisīja (1946)
  • Māls un porcelāns (1947) - PSRS Valsts prēmija
  • Kramā ir uguns (1950)
  • Profesors iekartojas (1953)
  • Karavīra šinelis (1955)
  • Baltijas jūra šalc (1957)
  • Nekur tā neiet kā pasaulē (1959)
  • Savu lodi nedzird (1965)
  • Šekspīrs mazgā traukus (1971)

Esejas

  • Vēstules dzejniecei Kamilai (1981) - LPSR Valsts prēmija
  • Labvakar, Kamila! (1984)

Romāni

  • Cilvēki dārzā (1940) (Rīgas kinostudijas filma 1990)
  • Kad lietus un vēji sitas logā (1964) (Rīgas kinostudijas filma 1968)

Kopoti raksti

 

  • Kopoti raksti, 7 sējumos (1963 - 1966)

Avoti: wikipedia.org, Rīgas dome

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis SudrabkalnsJānis SudrabkalnsDraugs17.05.189404.09.1975
        2Laimonis VāczemnieksLaimonis VāczemnieksDraugs05.04.192918.12.1998
        3Jānis AneraudsJānis AneraudsDraugs06.03.192426.05.2010
        4Ida Ingrīda SokolovaIda Ingrīda SokolovaDarba biedrs10.08.192327.10.2012
        5Andrejs UpītsAndrejs UpītsDarba biedrs04.12.187717.11.1970
        6Imants LešinskisImants LešinskisPaziņa17.12.193123.12.1985
        7Ivans BagramjansIvans BagramjansPaziņa02.12.189721.09.1982

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Pievieno atmiņas

        Birkas