Piektdien, 3. janvāra pēcpusdienā Adelphi slimnīcā, nesasniedzis pilnus 64 mūža gadus, no ļaundabīga audzēja miris redaktors Arvīds Klāvsons. Ar viņa aiziešanu "Laika" redakcija zaudē ilggadīgu līdzgaitnieku, avīžnieku saime izcilu kolēgu un latviešu sabiedrība žurnālistu, kas gandrīz 40 gadus augstvērtīgi tai kalpojis ar iespiesto vārdu.
Apklusušais kolēga, kas „Laika" lasītājus kopš 1951. gada informēja par starptautiskās politikas un okupētās Latvijas dzīves notikumiem, vadīdams šo ziņu savākšanu, sistematizēšanu un izvērtēšanu, sirga no pag. gada oktobra, bet tikai pakāpeniski atklājās slimības fatālais raksturs. Jau oktobrī izdarītā operācija deva tikai īslaicīgu uzlabošanos. Aizgājējs atstāj dzīves biedri, dzejnieci Hertu Krauju, dēlu Jāni, arī literātu, Minesotas universitātes mācības spēku, māsu ar ģimeni un citus radiniekus. Latviešu sabiedrība no viņa atvadījās piemiņas brīdī 7. janvāra vakarā Waldeck bēru namā Bruklinā.
Redaktors Arvīds Klāvsons bija viens no pirmajiem tās paaudzes latviešu avīžniekiem, kas nevien attīstījis savus žurnālista dotumus tikai neatkarīgās Latvijas laikā, bet žurnālistiku arvien ieskatīja par aicinājumu, kam nepieciešama vismaz tikpat nopietna arodnieciska sagatavošanās un zināšanas kā jebkurai citai profesijai. Līdz pašiem pēdējiem gadiem viņš arī pats uzmanīgi sekoja jaunākiem atzinumiem par avīžnieku darbu  un tehnikas jauninājumiem un visu mūžu, pie katras iespējas, jaunākiem kolēgām centās pašķirt iespējas padziļināt arodzināšanas. Viņa darba mērķis arvien bija dzīvā, interesantā formā ietverta apzinīga, godīga nefrizētas informācijas piegāde sabiedrībai, nenoklusējot arī tādus faktus, ko lasītāji varētu noraidīt, ja tie svarīgi notikumu tālākai attīstībai un līdz ar to sabiedrībai pašai. Avīžniekos pašos viņš vēlējās redzēt nevien labi kvalificētus arodniekus, bet arī cilvēkus ar izkoptu atbildības sajūtu un nevainojamu morālu standartu. Prātā iespiedusies kāda Klāvsona saruna trīsdesmitos gados Rīgā Rīta redakcijā ar jaunajiem reportieriem. Tiem viņš atgādināja lorda Bīverbruka vārdus Londonas „Daily Express" redakcijā: "Nekad neaizmirstiet, lai kurp jūs ietu, jūs esat sava laikraksta sūtņi un pēc jums spriedīs par laikrakstu. Atcerieties arī: tur, kur jūs personīgi nepazīs, par jums teiks: „Tas ir Daily Express."
Dzimis 1900. g. 28. janvārī Mežotnes pag. Zemgalē, jaunībā sākdams studēt Latvijas universitātē mežkopību, Arvīds Klāvsons paralēli jau tad pievēršas arī avīžniecībai un 1926. g. sāk pastāvīga žurnālista gaitas Brīvās Zemes redakcijā. Kļuvis par Saeimas reportieri, viņš vēro politisko dzīvi, tās tapšanas procesā, kas bagātina un padziļina izpratni par šo sarežģīto mākslu un ir solīds pamats arī paša politiskās domāšanas attīstīšanai un izkopšanai. 1933. g. sākdams strādāt arī Latvijas radiofonā, vēlāk viņš kļūst Radiofona informācijas daļas vadītājs, izveidodams to par modernu ziņu dienesta instrumentu, kas ar tiešiem pārraidījumiem no notikumu vietām iesaista klausītājus tieši aktualitāšu norisē. Paralēli darbam Radiofonā Arvīds Klāvsons uzņemas laikraksta "Rīts" vadību, attīstīdams to pēc principa, ka avīze vispirms ir informācijas avots un tās pirmais uzdevums ir sagādāt sabiedrībai faktuālas ziņas par notikumiem un attīstībām visās dzīves nozarēs, šie pūliņi rezultējas ar laikraksta pakāpenisku augšanu, kļūstot tajā laikā izplatības ziņā par otru visvairāk lasīto latviešu avīzi un sasniedzot metienu, kādu līdz tam nav sasniegusi neviena latviešu rīta avīze. Šo darbības posmu pārtrauca padomju un vācu okupācija. Aktīvu avīžnieka darbu Arvīds Klāvsons var atjaunot tikai trimdā Vācijā. Viņš ir viens no Latviešu preses biedrības dibinātājiem Vācijā 1945. g. decembrī un 1946. g. sākumā uzņemas laikr. "Latvju ziņas" vadību Eslingenā, paceldams to no atsevišķu bēgļu nometnes informācijas biļetēna par solīda līmeņa laikrakstu, ko lasa un kam nozīme visā latviešu trimdas sabiedrībā.
Pēc ierašanās ASV, kopš 1951. g. Arvīda Klāvsona avīžnieciskie centieni un darbs noritēja „Laika" redakcijā. Kā visu mūžu, tā arī še, līdz pašam pēdējam laikam, viņš nevien pūlējās sniegt kvalitatīvu informāciju un apsvērtus starptautiskās politikas vērtējumus, nevien sirdsapzinīgi veica savu uzdevumu, — bet viņš šo darbu un laikrakstu kurā darbojās, arī mīlēja, šajā augstajā cilvēciskajā kvalitātē vispilnīgāk izpaudās viņa personība. Viņš bija avīžnieks, kura uztverei varbūt ne vienmēr un visi varēja pievienoties, bet viņa pašaizliedzīgie pūliņi tuvoties patiesībai bija vērsti uz kalpošanu lasītājiem un sabiedrībai. Viņš bija liela stila avīžnieks un redaktors.
"Laika" redakcija Arvīda Klāvsona personā zaudējusi ilggadīgu kolēgu, krietnu avīžniecisko centienu līdzgaitnieku un cilvēku, kura džentelmeniskums, laipnība un draudzīgums arvien radīja auglīgu cieņu un darbīgu garu. Bet lai cik sirsnīgas mūsu sēras, tās tikai niecīgi var atblāzmot to zaudējumu, ko pārdzīvo aizgājēja dzīves biedre, dēls un ģimenes piederīgie. Lai viņiem nepietrūktu spēka šajās grūtajās dienās. Mūsu, redakcijas, piemiņa apklusušajam kolēģim un pateicība par kopīgo darbu nevar būt cita, kā apņēmīga šī darba turpināšana, uzticībā tiem avīžniecības principiem, kas mūs vienoja.

Avots: "Laiks", 08.01.1964