Rutku Tēvs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
23.10.1886
Miršanas datums:
14.10.1961
Apglabāšanas datums:
19.10.1961
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Arvīds
Papildu vārdi:
Miķelītis, Sunītis, Arveds Mihelsons
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Aktieris, Rakstnieks, Strēlnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Rutku Tēvs bija latviešu rakstnieks, aktieris. Pussimts gados uz skatuves viņš notēlojis ap 400 lomu, galvenokārt, komiskajā žanrā.

Dzimis galdnieka ģimenē Strazdumuižā. Tēvs Kārlis tur bija nodibinājis un vadījis strādnieku kori un teātri, arī māte spēlējusi lomas šajā teātrī. 

Mācījies Biķeru draudzes skolā, vācu amatnieku skolā Rīgā, beidzis Rihtera mūzikas skolas dramatisko klasi.

No 1906. gada aktieris R. Tautmīļa- Bērziņa trupā, "Rotas", Torņakalna, Apollo, Ziemeļblāzmas teātrī.

1907. gadā iesaukts armijā, darbojies armijas trupā Toboļskā. Pirmā loma - Rutku Tēvs P. Kūlas lugā "Uz priekšu būšu gudrāks"kļuvusi par rakstnieka pseidonīmu.

1911-1914 darbojies Rīgas Latviešu teātrī, 1. pasaules kara laikā 3. Kurzemes strēlnieku pulka trupā, Čerskas gūstekņu nometnes teātrī Vācijā,

1917-1918.g darbojies Rīgas latviešu pilsētas teātrī,

1919.g. Valmieras Padomes teātrī  

1919-1921.g. .latviešu strēlnieku pulku frontes teātrī Krievijā un Maskavas latviešu teātrī "Skatuve"

Darbojies arī par režisoru.

1922-34, 1941-43,1945-56, izņemot 1926.- 1927. gada sezonu, kad bijis angažēts Nacionālajā teātrī, bijis Dailes teātra aktieris.

1934-40 un no 1956. gada strādājis galvenokārt literāru darbu.

Kopš 1955. gada Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks

Rutku Tēvs bijis

  • humoristiskā žurnāla "Gailis" redaktors (1912-13),
  • latviešu strēlnieku divīzijas laikraksta "Cīņas Balss" līdzstrādnieks (1920),
  • humoristiska laikraksta "Sikspārnis" un tā literārā pielikuma redaktors (1922-23),
  • satīriskā laikraksta "Joku Ziņas" redakcijas kolēģijas loceklis (1926),
  • "Pūcesspieģeļa satīriskā kalendāra" redaktors (1924-33).

Pirmā publikācija- humoristisks dzejolis "Dziesma par mākslas jāšanu" žurnālā "Vārdotājs"1906. gadā (21.nr.).

Sarakstījis 10 piedzīvojumu romānus par Rīgas, Kurzemes hercogistes un Latvijas vēsturi no 14. gs. līdz 19.gs, 1. pusei:

  • "Dumpīgā Rīga" (1930, teātrī 1931. gadā autora dramatizējumā),
  • "Latvietis un viņa kungs" (sarakstīts 1926-27, grāmatā 1932-33),
  • "Bendes meita" (1933),
  • "Mūksalas brāļi" (1934),
  • "Gambija" ,
  • "Klibā Skrodera iela" (abi 1935),
  • "Trīs vella kalpi" (periodikā 1953., grāmatā 1990, ekranizēts ar nosaukumu "Vella kalpi 1970 un "Vella kalpi Vella dzirnavās"1972., teātrī 1991),
  • "Sabas ķēniņienes pēctecis" (periodikā 1936),
  • "Sumpurņu ciems" (1937),
  • "Aklais Valentīns" 1938).

***

Nepabeigti romāni "Pie Lielā Pumpja" un "Pans Ignacs" .

Izdots stāstu krājums "Degošās sirdis" (1937), kurā izmantota galvenokārt vēsturiska viela. Rutku Tēva prozas pamatā- vēsturiski notikumi un personas, spēcīgs Laikmeta kolorīts ar dominējošu dēku elementu sižeta risinājumā. Personāžu tēlojumā- krass labā un ļaunā pretstats, latviešu tautas pārstāvju tēlojumā dominē vitalitāte un optimisms.

Rutku Tēvs sarakstījis vairākas viencēliena komēdijas:

  • "Lauvu dīdītāja" ,
  • "Pasaules brīnums" (abas 1922),
  • "Brīvais pilsonis" ,
  • "Buržujs Jānis" ,
  • "Sievietes mīlas ieroči" ,
  • "Vēlēšanu drudzī" (visas 1924),
  • "Inteliģentas meičas" (1926),
  • "Gals labs, viss labs" ,
  • "Laulības medus mēnesī" ,
  • "Sirdsdraugs Kārlis" (visas 1929),
  • "Kristus otrā atnākšana" (1931);

lugām feļetoniska pieskaņa.

Rakstījis arī feļetonus. Sakopojis vairākus anekdošu krājumus:

  • "Mīlestības pirtiņa" ,
  • "300 anekdotes" ,
  • "Smieklu vācele" ,
  • "Žvingulī un paģirās" ,
  • "Galantērijas un pikantērijas" (visi 1929),
  • "Jautrā bunkurā" (1943) u.c.

Sastādījis aforismu un sentenču krājumu "Sieviete" (1933).

Rutku Tēvs tulkojis I. Vazova "Varonīgā bulgāriete"(1912), L. Volfa "Nauda un ārprāts"(1931), A. Dimā "Marata dēls"(1932), "Olimpija"1934), K. Zeiberta "Pret mežu... marš, marš!"(1943), B. Gorbatova "Lieli ūdeņi"(1949), V. Rejmonta "Zemnieki"(1953, kopā ar F. Rūmnieku), N. Gogoļa "Mirušās dvēseles"(1955, kopā ar M. Šūmani), N. Černiševska "Prologs"(1956) u.c.

Rutku Tēvs pētījis latviešu teātra vēsturi, manuskriptā palicis darbs "Materiāli teātra vēsturei" (ap 1000 lappušu glabājas Teātra darbinieku savienībā). Latviešu kultūras vēsturē nozīmīgs krājums "Latviešu teātris anekdotēs. No 1804. līdz 1940. gadam" (1943, daļēji izlasē "Dumpīgā Rīga"(1976).  

  Literatūra:

1.Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 508.-509.lpp.

2.Rutku Tēvs. 50 rampas gaismas gadu. Tēvijas Sargs, 1940, 5.I-14.VI.

3.Bērziņa E. Arveda Mihelsona darbīgais mūžs//Teātris un dzīve, 1965, 9.

4.Bībere L. Dažās lappuses no Rutku Tēva dzīves//Rutku Tēvs. Dumpīgā Rīga. R., 1976.

5.Liepiņs H. Arveds Mihelsons - skolotājs un kolēģis//Dzimtenes Balss, 1986, 24.VI.

6.Rakstnieks [J.Lācis] intervē aktieri un rakstnieku//LM, 1988, 8.I.

7.Vīksna, Arnis Atvadvārdi [literatūrzinātniecei] Valijai Ruņģei :[1920-1999] // Latvijas Ārsts - 2000. - Nr.2 29.lpp.

Avoti: Rīgas dome, literatura.lv, biblioteka.valmiera.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Kārlis MihelsonsTēvs
        2
        Matilde MihelsoneMāte
        3Āris RozentālsĀris RozentālsDarba biedrs03.04.193803.01.2019
        4Maiga GrīnbergaMaiga GrīnbergaDarba biedrs00.00.192431.12.2018
        5Felicita ErtnereFelicita ErtnereDarba biedrs25.07.189109.09.1975
        6Kārlis PabriksKārlis PabriksDarba biedrs13.04.189820.01.1977
        7Harijs LiepiņšHarijs LiepiņšStudents15.12.192703.08.1998

        Nav norādīti notikumi

        Birkas