Dzimis Rīgā, miris Vesterosā Zviedrijā.

Muzikālo izglītību guvis Rīgas 1. Mūzikas institūtā un pie prof. E. Lučlni Latvijas konservatorijā. Beidz Latvijas konservatoriju kā tās pirmais absolvents 1921.gadā. Pēc tam vijoļspēlē papildinājies ārzemēs, Berlīnē 1922./23. gadā pie Havemaņa un Parīzē 1924./25. gadā pie Lisjēna Kapē (Capet). Atklātībā uzstāties sācis jau no agras bērnības.

No 1920.—22.gada bija 1. vijolnieks Latvijas konservatorijas stīgu kvartetā un Nacionālā operā. Atgriezies no Berlīnes, 1923. gadā deva Rīgā savu pirmo patstāvīgo koncertu. Vēlāk seko vēl vairāki patstāvīgi koncerti, 1925.-26. gadā Rīgā un Valmierā. No 1925.—27. g. Latvju stīgu kvarteta pirmais vijolnieks. No 1926.—28. g. jūnijam pirmais koncertmeistars Rīgas radiofona orķestrī. 1928.gadā aizbrauc uz Austrāliju, kur dzīvo arī tagad, būdams koncertmeistars Melnburnas Simfoniskā orķestrī un uzstādamies kā solists koncertos. (Latvju skaņu mākslinieku portrejas, 1930)

---

Vesterosā, Zviedrijā, 1. jūlijā mūžībā aizgāja profesors Arvīds Norītis, izcils koncertvijolnieks, mūzikas pedagogs un diriģents. 1950.gadā no Vācijas pārcēlies uz Zviedriju, viņš vadīja Vesterosā kamerorķestri, bija mūzikas skolas pedagogs un latviešu kora diriģents. Eiropas latviešu dziesmu svētkos Hamburgā, Hanoverā un Ķelnē viņš bija virsdiriģents. Nepielūdzami stingrs mākslinieciskajās prasībās, viņš bija neaizstājams loceklis sabiedrībā ar savu nekad neizsīkstošo jautrību. Viņa brāli mākslinieku Oskaru Norīti, kuram piemita šīs pašas īpašības, nenovīdīgs liktenis aizsauca mūžībā vēl jaunekļa gados 1942.gadā.

Arvids Norītis bija dzimis Rīgā, beidzis Latvijas konservatoriju un ar Kultūras fonda stipendiju papildinājies Berlīnē un Parīzē. No 1925. - 1928. gadam bija Rīgas radiofona koncertmeistars un solists. Kopš 1928. gada trīs gadus pavadīja Austrālijā kā kamermūziķis un koncertmeistars un pēc tam nākamos divus gadus bija Kauņas konservatorijā vijoles klases vadītājs un koncertmeistars Lietuvas valsts teātrī.

No 1933.gada līdz pat trimdas gaitām darbojās Rīgā Nacionālajā operā, kur pēdējos gados bija baleta diriģents. Kopš 1934.gada bija Latvijas konservatorijā vijoles klases vadītājs un kopš 1942.gada profesors. Trimdas gaitās Vācijā bija Latviešu stīgu kvarteta muzikālais vadītājs un 1. vijolnieks. Šis kvartets ar izcilām sekmēm devis ap 450 koncertu 115 pilsētās vācijā, Anglijā, Īrijā, Dānijā un Zviedrijā un tā laika trimdas spraigajai kultūras dzīvei deva vienu no viskrāšņākajiem pienesumiem. (Londonas avīze, 17.07.1981).

Pirmajā laulībā dēli Līgatnes papīfabrikas direktors Ilmārs  un arhitekts Uldis.

1942.gadā otrā laulība ar baletdejotāju Vilmu Milliju Norīti (dz. Lūse), dēli - Ainis Imants un Gunnars.