Dzimis Zemgalē, Auru pagastā. Mācījies Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā. 1912. gadā Pāvila Jurjāna dibinātajai latviešu operai izveidoja orķestri, kurā spēlēja vijoli un altu. Kad opera kara dēļ darbību pārtrauca, Arvīds Pārups kļuva par Saratovas Konservatorijas pārvaldnieku, vadīja arī krievu Ķeizariskās mūzikas biedrības koncertbiroju. No 1918. līdz 1920. gadam darbojās Saratovas operā. 1921. gadā atgriezās Latvijā. Te strādāja par dziedāšanas skolotāju, kordiriģentu. 1922. gadā piedalījās Liepājas operas un Liepājas Tautas konservatorijas dibināšanā.

Nodibinoties Rīgas Radiofonam, 1925. gadā inženiera Jāņa Lintera aicināts, iestājās Pasta un telegrāfa departamentā par radio programmas vadītāju, raidījumu organizatoru un diriģentu. Viņš bija arī inženieris un aizrautīgs radioamatieris. Arvīds Pārups bija pirmais Rīgas radio diktors. Laikabiedri atceras A. Pārupu kā ļoti labu organizatoru, kurš spēja lasīt jaunākos notikumus un tūlīt devās diriģēt orķestri. Mirdza Ķempe, kura strādāja pēc viņa, atcerējās: - Sarežģītos gadījumos mani iedvesmoja A. Pārupa absolūtais miers, jo viņu laikam nekas pasaulē nespēja satraukt. Viņa samtainais balss tembrs klausītājiem patika.

Vēlāk A. Pārups Radiofonā strādāja kopā ar profesoru J. Mediņu. Rīkoja Radiofona orķestra koncertus Jūrmalā. Pēckara gados Arvīda Pārupa sadarbība ar orķestri un arī ar Radiofonu vairs neturpinājās. No dzīves viņš aizgāja 1946. gadā. Pavisam klusi, tikai retais no kādreizējā plašā kolēģu un draugu loka to pamanīja. 

Avots: http://www.sakaru-pasaule.lv