ASTRĪDA KNĀĶE skolotāja, izglītības un sabiedriska darbiniece, pedagogu dzimtas pārstāve, novadpētniece, apbalvota ar Luda Bērziņa prēmiju

Astrīda Lauka - dzimusi Jelgavā 1926.gada 6.oktobrī jurista ģimenē.

Mācījusies Jelgavā 2. Dārtas pamatskolā un 2. Jelgavas Valsts ģimnāzijā. Beigusi Jelgavas 2. vidusskolu 1946.gadā.

Beigusi LVU Filoloģijas fakultāti krievu valodas un literatūras specialitātē.

No 1946.g.skolotāja Jelgavas 1. 7-gadīgajā skolā un Jelgavas 2. vidusskolā pamatskolas klasēs. (Vienlaicīgi mācās LVU Filoloģijas fakultātē neklātienē).

1950.gadā apprecas ar darbabiedru Uldi Rozenvaldu. Piedzimst meita Ulla.

1953.-1958.g. Astrīda Rozenvalde - vācu valodas skolotāja Jelgavas strādnieku jaunatnes vidusskolā un vakarskolā pie karaspēka daļas Nr.32801.

No 1958.-1963.g. TIN skolu inspektore Jelgavas pilsētā un rajonā.

No 1963.-1966.g. direktore Svētes astoņgadīgajā skolā. 1966.g. Astrīda kopā ar dzīvesbiedru bijušo Berķenes astoņgadīgās skolas direktoru, jaunpiebaldzēnu Pēteri Knāķi un meitu Ullu Rozenvaldi pārceļas uz Jaunpiebalgu.

1966.-1986.g. Astrīda Knāķe ir direktore Jaunpiebalgas vidusskolā. Balstoties uz spēcīgo pedagogu kolektīvu un sabiedrības atsaucību, radoši organizējot skolēnu pašpārvaldes darbību, skola kļūst par Izglītības ministrijas bāzes skolu jaunatnes tikumiskajā un darbaudzināšanā. Jaunpiebalgas vidusskola - trīskārtēja PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes laureāte ( 1968., 1978., 1979.g.).

A. Knāķe apbalvota Pedagoģiskajos lasījumos Rīgā un Kijevā 1975. un 1976.gadā. Tēma:” Skolas, ģimenes un sabiedrības sadarbība skolēnu tikumiskajā audzināšanā.” Apbalvota ar Krūšu nozīmi “Izglītības darba teicamnieks.”

1986.g. A. Knāķe savu direktores posteni Jaunpiebalgas vidusskolā nodod savai meitai - bijušajai Jelgavas rajona Sesavas astoņgadīgās skolas direktorei Ullai Loginai (Rozenvaldei) - angļu valodas speciālistei.

Kopš 1986.gada A. Knāķe 1) veic sabiedriski derīgā darba organizatores pienākumus Jaunpiebalgas vidusskolā; 2) darbojās novadpētniecībā.

Skolotāja Pētera Knāķa vadībā izveidoto skolas parku (10 ha) pēc viņa nāves (1984.g.) pārzin A. Knāķe. Kopš 1984.g. parkā izveidota skolotāju- veterānu aleja. Parks konkursos un skatēs ir laureāts vidusskolu grupā ( 1982., 1985., 1995.g.).

Skolēnu spēkiem parkā uzcelts novadpētniecības muzejs, kura darbu organizē un vada A. Knāķe.

1991.g. LTF ietvaros izveidots Jaunpiebalgas vidusskolas skolotāju- veterānu muzejs. Apbalvots ar Ilmāra Gaiša prēmiju.

1995.g. Astrīda Knāķe un Ulla Logina iegūst profesora Luda Bērziņa prēmiju par plašu pētījumu “Pedagogu dzimta gadsimta garumā”, kur apkopoti materiāli par 53 viņu dzimtas pedagogiem.

1996.g. izveidots skolas vēstures apkopojums “Jaunpiebalgas vidusskolai 50 gadi (1946.-1996.) ”.

Kopš1996.g. Astrīda Knāķe intensīvi pēta Jaunpiebalgas evanģēliski luteriskās baznīcas vēsturi. Izveidota muzeja ekspozīcija “Ilggadējie baznīcas mācītāji.”

2000.gadā ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu izveidota Astrīdas Knāķes no vācu valodas tulkotā grāmata “Emīls Kēlbrants. Kāda mācītāja dzīves stāsts.”

Sabiedriskā darba aktivitātes turpinās. “Avīze Piebaldzēniem”

– http://www.jvdc.edu.lv/ap/ap.htm

Attēli: 1. Astrīda Knāķe 80.gadu beigās

2. Astrīda ar meitu Ullu 60.gadu sākumā

3. Astrīda un Pēteris Knāķi 70.gados 2001.gada novembris

Jaunpiebalgas vidusskola

Sagatavoja 12.kl.skolnieces Gunta Gutāne un Liene Kākare

***

Astrīda Knāķe dzimusi 06.10.1926. nodarbojās ar sabiedrisko darbību Latvijas Republikas teritorijā.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Astrīda Knāķe bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Jaunpiebalgas atklātais sabiedriskais fonds "VIDUSSKOLA" Organizācijas pamatdarbība bija Citur neklasificētu organizāciju darbība

Astrīda Knāķe nomira 85 gadu vecumā, 2012. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Astrīda Knāķe varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv