Dzimis Rīgā. Beidzis reālskolu, iestājies RPI Mehānikas nodaļā. 

Pēc iesaukšanas Krievu armijā beidzis Aleksandra karaskolu Maskavā.

175. Baturinas kājnieku pulka sastāvā cīnījies Rīgas frontē.

Pēc lielinieku apvērsuma iestājies nelegālā "Satversmes sapulces aizsardzības komitejā", kuras uzdevumā piedalījies cīņās pret lieliniekiem Dienvidkrievijā, Kijevā un Kaukāzā. Kad Ukrainu okupēja lielinieki, atgriezies Rīgā un turpinājis izglītību Baltijas tehniskajā augstskolā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada decembrī, Kalpaka bataljona rindās turpinājis cīņas Kurzemē.

1919. gada 22. martā piedalījās kaujā pret lieliniekiem uz Kalnciema ceļa pie Sarmas mājām. Briesmu brīdī, kad ienaidnieka ķēdes mēģināja apiet mūsu rotu no kreisā spārna, Atis nodaļas priekšgalā metās lieliniekiem pretī un uzsāka tuvcīņu. Būdams smagi ievainots, palika ierindā līdz pēdējai iespējai, parādīja izcilu drosmi un ar savu piemēru iedvesmoja kareivjus. Pateicoties viņa pašaizliedzībai, ienaidnieks tika atsviests un kauja izšķirta mums par labu, turklāt tika iegūti 4 ložmetēji un daudz munīcijas. 

Dienestu turpinājis arī pēc Rīgas atbrīvošanas.

No 1919. g. 22. maija bija virsleitnants.

1921. gada 9. maijā ievainojumu dēļ atvaļināts.

Invalids, pilnīgi zaudējis darbaspējas.

Piešķirta jaunsaimniecība Vecmoku muižā.

Apbedīts Rīgā, Lielajos kapos.