Augusts Andersons
- Dzimšanas datums:
- 08.08.1886
- Miršanas datums:
- 09.12.1916
- Mūža garums:
- 30
- Dienas kopš dzimšanas:
- 50301
- Gadi kopš dzimšanas:
- 137
- Dienas kopš miršanas:
- 39219
- Gadi kopš miršanas:
- 107
- Papildu vārdi:
- Augusts Andersons Jāņa dēls
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, Strēlnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Brāļu kapi
Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.
Dienējis: 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons (pulks) 3. rota
Apbalvots:
- 09.12.1916, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 742922
Papildus informācija:
ANDERSONS Augusts Jāņa d. dzimis 1886.08.08. Rīgā, zemnieks no Zemītes pagasta. Brīvprātīgais 1915.08.08. Kritis esot postenī lauksardzē Tīreļpurvā 1916.09.12.aizstāvot savu biedru cīņā ar vācu pārspēku, apbēdīts Rīgas Brāļu kapos
Avoti: atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.