Augusts Bīlenšteins

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
04.03.1826
Miršanas datums:
06.07.1907
Mūža garums:
81
Dienas kopš dzimšanas:
72345
Gadi kopš dzimšanas:
198
Dienas kopš miršanas:
42636
Gadi kopš miršanas:
116
Tēva vārds:
Johans
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
August Johann Gottfried Bielenstein
Kategorijas:
Folklorists, Mācītājs, Rakstnieks, Sabiedrisks darbinieks, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Teologs, Valodnieks, Zinātnieks(-ce)
Tautība:
 latvietis, vācietis
Kapsēta:
Dobele, Pilsētas kapi

Gadskaitļi uz kapa: 20.02.1926 - 23.06.1907

Augusts Bīlenšteins bija luterāņu mācītājs, valodnieks. Latviešu folkloras pētniecības aizsācējs. Pēterburgas zinātņu akadēmijas loceklis. Curonia goda filistrs.

Dzimis Jelgavā, skolotāja un luterāņu mācītāja palīga ģimenē, audzis Jaunaucē.

Mācījies Vācijā Šulpfortas ģimnāzijā, studējis Tērbatas Universitātē (1846. — 1850.) teoloģiju un ieguvis teoloģijas doktora grādu.

Pēc tēva nāves 1852. gadā A. Bīlenšteins pārņēmis mācītāja amatu Jaunaucē, bet no 1867. gada viņš bijis mācītājs Dobelē.

No 1864. līdz 1895. gadam bijis Latviešu literārās biedrības prezidents un goda prezidents.

Laikā no 1867. līdz 1903. gadam laikraksta ,,Latviešu Avīzes’’ izdevējs un redaktors, daudzu nozīmīgu lingvistisku un etnogrāfisku darbu autors.

Aizsācis latviešu tautas dziesmu vākšanu un pilskalnu apsekošanu, pats nopietni pētījis latviešu valodu un etnogrāfiju, folkloru. Vairāku atzinīgi novērtētu latviešu valodas gramatikas pētījumu autors, viņa zinātnisko darbu lokā minami arī pētījumi par latviešu tautas dzīves telpas robežām, koka būvēm, amatniecības piederumiem, latviešu tautas dziesmām, mīklām.

Aizsācis bibliotēku ar grāmatām latviešu valodā izveidošanu pagastos.

Veicis Bībeles latviešu izdevuma valodisko modernizāciju (1877.).

1883. gadā ieguvis goda doktora grādu Kēnigsbergas universitātē.

1893. gadā kļuvis par Rīgas Latviešu biedrības goda biedru.

Bijis jaunlatviešu oponents jautājumā par vācbaltiešu lomu kultūras tradīcijās. Strikti iestājās pret latviešu politisko nacionālismu.

Pēc Manaseina revīzijas, kad 1885. gadā Baltijas guberņu tautskolas nodeva Krievijas impērijas izglītības ministrijas pārziņā, ar ko tika ievadīta skolu rusifikācija.

Arveds Švābe šai sakarā rakstīja: „Tas deva iemeslu Latviešu draugu biedrības priekšniekam A.Bīlenšteinam 1885. gada sapulcē ļaunpriecīgi apgalvot, ka tagad jāgulda kapā visas latviešu cerības spēlēt kādu politisku lomu”.

Kulūras mantojuma iznīcināšana

Pēc tam, kad 1905. gada revolūcijas laikā Dobelē latviešu revolucionāri, kurus vadīja Dāvids Beika (1885.-1946.), sadedzināja Augusta Bīlenšteina bibliotēku un arhīvu (baznīcas grāmatas un vēstules, visu mācītāja personīgo korespondenci kopš 1840.gada, kā arī zinātniskas izpētes priekšmetu kolekciju), viņš atteicies no mācītāja amata, un mūža pēdējos gadus dzīvojis Jelgavā.

Galvenie darbi

  • Die lettische Sprache, nach ihren Lauten und Formen 2 sējumos, Dümmler, Berlīne, 1863-64,
  • Lettische Wörterbuch, Ulmann, Rīga 1872, 1. sēj.,
  • Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert, Eggers, Pēterburga, 1892,
  • Die Holzbauten und Holzgeräte der Letten : ein Beitrag zur Ethnographie, Kulturgeschichte und Archaeologie der Völker Russlands im Westgebiet, Pēterburga, 1907-1918,
  • Ein glückliches Leben : Selbstbiographie, Jonck u. Poliewsky, Rīga, 1904.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Zigfrīds Aleksandrs BīlenšteinsZigfrīds Aleksandrs BīlenšteinsDēls15.02.186925.02.1949
        2
        Walter Adolf Axel BielensteinDēls02.08.187203.07.1961
        3Louis Johannes Emil BielensteinLouis Johannes Emil BielensteinDēls16.03.185800.00.1943
        4
        Max BielensteinDēls00.00.185500.00.1860
        5Ansis BīlenšteinsAnsis BīlenšteinsDēls13.02.186313.01.1919
        6
        Johanna BielensteinMeita00.00.186400.00.1864
        7
        Marta BīlenšteineMeita29.07.186108.02.1938
        8Ernestine Erna Louise Hermine  BīlenšteinaErnestine Erna Louise Hermine BīlenšteinaSieva21.09.183306.05.1919
        9Hermann Bordehl  von BordeliusHermann Bordehl von BordeliusSievas/vīra tēvs20.06.179719.11.1875
        10Gotfrīds BīlenšteinsGotfrīds BīlenšteinsMazmazdēls17.10.195011.02.2018

        05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs

        Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija

        Pievieno atmiņas

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        20.11.2020 | Vēsturnieks Gints Apals: Brīvība pieņemt pagātni

        Pievieno atmiņas

        03.03.2023 | Rīgas Pieminekļu padome nolemj aizvākt Andreja Upīta un Annas Sakses pieminekļus

        Pievieno atmiņas

        Birkas