Augusts Deglavs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.08.1862
Miršanas datums:
03.04.1922
Apglabāšanas datums:
09.04.1922
Papildu vārdi:
pseidonīmi Saimniekdēls, Deverots
Kategorijas:
Rakstnieks, Sabiedrisks darbinieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

1862.09.08. Jelgavas apr. Šķibes pag. Vīgantos - 1922.03.04. Rīgā, apbed. Meža kapos

Augusts Deglavs kļuva par plaša vēriena prozas rakstnieku pag. gadsimta beigās, aizstādams toreiz lielā daudzumā latviešu lasītājiem sniegtos tulkojumus arvielu un problēmām no viņu pašu dzīves.

Viņa pazīstamākais stāsts ir Vecais pilskungs, bet savos romānos viņš galvenā kārtā tēlo Rīgas dzīvi, kas ar latviešu inteliģences izaugšanu un laucinieku ieplūšanu rūpniecības uzņēmumos par strādniekiem, pamazām kļuva arī par latviešu, ne tikvien vācu pilsētu. Latviešu sabiedrības un gadsimtu mijas pārvērtības ļoti reāli un zīmīgi notēlotas lielajā romānā Rīga.

Bet arī citos darbos Rīgas latviešu dzīve ir Deglava galvenā viela. Romānā Liesma atspoguļojas jauno latviešu rūpnieku, tirgotāju augšupeja, kas rada plaisas sabiedrībā starp bagātajiem un nabagajiem, uzņēmējiem un strādniekiem. 

Savstarpīgas nesaskaņas iezīmējas arī pārtikušās ģimenēs. Tas pavairo financiālas intrigas, kas šai romānā saistās ap fabrikas īpašnieku Lejnieku, uzņēmēju ar ideāliem mērķiem. Viņš grib rūpēties ne vien par sava uzņēmuma zelšanu, bet arī par strādnieka stāvokļa uzlabošanu, viņu krājkases dibināšanu. Šie centieni atduras uz neizpratni citu uzņēmēju un Lejnieka paša strādnieku vidū. Ar intrigām un blēdībām. sakūdot strādniekus, pamazām tiek iedragāts Lejnieka saimnieciskais stāvoklis. Šais notikumos galvenā cietēja tomēr ir Liesma, Lejnieka nabadzīgā radiniece, kas reizē sapņo par ideālu mīlestību, bet grib būt reāliste, lai izlauztos no nabadzības un atkarības sloga. Apzināti izvēlētais pārmaiņu ceļš tomēr nesniedz gaidīto mērķi, novedot Liesmas dzīvi traģiskos sarežģījumos. Deglavs pats pēc pārcelšanās no laukiem uz Rīgu, lai apmierinātu savas sabiedriskās un literārās tieksmes, jo krasā veidā iepazinās ar līdzīgu cīņu dēļ eksistences, sākumā strādādams dažādos kokrūpniecības uzņēmumos. Strādnieka vides labā pazīšana pavīd viņa tēlojumā ar zīmīgiem novērojumiem, reālistiskiem epizodiem.

nms.lu.lv

 

 

 

Anotācija: Rīgas Meža kapi ir 1913. gadā atklāti kapi Rīgā, kuri atrodas starp Mežaparku un Čiekurkalnu, Aizsaules ielā 2. Sākotnēji tie bija veidoti kā parks ar vienu galveno eju, dažādām sānalejām un daudziem līkumotiem celiņiem starp tām. Tāpēc tika aizliegts ierīkot augstas kapu kopas, kā arī nožogot kapu vietas. Kapu administratīvās ēkas un kapliču uzbūvēja 1913. gadā. Pirmie un Otrie Meža kapi Rīgā ir viena no plašākām, mākslinieciski izteiksmīgākām un vēsturiski nozīmīgākām apbedījumu vietām Latvijā. Še atdusas valsts prezidentu, brīvības cīnītāju, okupācijas varu mocekļu, karavīru, sabiedrībā labi pazīstamu zinātnes, kultūras un sabiedrisko darbinieku mirstīgās atliekas Rakstnieks Augusts Deglavs (1862 – 1922) bija viens no pirmajiem romāna žanra izveidotājiem latviešu literatūrā. Piemineklis rakstniekam uzcelts 1929. gadā, tēlnieks Kārlis Jansons (1896-1986).

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitālā fotogrāfija

Autors: Vitolds Mašnovskis

Apjoma informācija: 1 digitālā fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Vitolds Mašnovskis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

 

 

Deglavs Augusts (1862 9. aug. Šķibes pag. Vīgantos - 1922 3. apr. Rīgā) - rakstnieks, grāmatu apgādātājs un tirgotājs.

    Dzimis saimnieka ģimenē. 1870-1876 mācījies Auru pagastskolā.  1776-1887 strādājis vecāku mājās zemkopja darbu. 1887 devies uz Rīgu, kur strādājis kokzāģētavā par planku pienesēju. 1888 ieguvis kādu ierēdņa vietu. 1890 strādājis A.Dombrovska kokaģētavā.  Aktīvs Rīgas latviešu biedrības loceklis (līdz 1893), Rīgas latviešu teātra korists. No 1891 nodevies tikai literāram darbam. Apbedīts Meža kapos.

     No 1880 laikrakstu “Tiesu Vēstnesis”  un “Tēvija” korespondents, 1891-1893 laikraksta “Baltijas Vēstnesis” korespondents. Darbojies pretalkohola biedrībā “Auseklis”, tās rakstu krājuma izdevējs. Daudzu stāstu un romānu autors, viens no pirmajiem romāna žanra izveidotājiem latviešu literatūrā.

     Apgādājis savu grāmatu “Laimei uz pēdām” (1892) un trīs kalendārus: “Augusta Deglava gada grāmata 1915. gadam”, kura literārajā pielikumā ievietojis savus sacerējumus, Jaunais laiks. Latviešu kalendārs” 1918-1919.gadam, “Pērnais atbalss. Latviešu kalendārs 1919. gadam” ar dažādu latviešu autoru literāriem darbiem to pielikumā.

   Lit.: Deglavs A. Autobiogrāfija. No: Kopoti raksti. 1.sēj. R., 1926. Viese S. Augusta Deglava arhivālijas lasot. Karogs, Nr. 9 (1962).

L.Limane

 pētījumu programma - Nacionālā identitāte

***

Avoti: Rīgas dome

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41nav precizētalv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis Kristaps DeglavsBrālis07.03.187030.05.1915
        2Rūdolfs BlaumanisRūdolfs BlaumanisDarba biedrs01.01.186304.09.1908
        3Gustavs ZemgalsGustavs ZemgalsDarba biedrs12.08.187106.01.1939
        4Jānis RiekstsJānis RiekstsPaziņa21.05.188121.11.1970

        Nav norādīti notikumi

        Birkas