Augusts Dzenītis

DZENĪTIS AUGUSTS Jāņa dēls Karaskolas kadets.

 Dzimis 1900. g. 14. februārī  Vietalvas pag. lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Veļikije Luku dzelzceļa tehniskajā vidusskolā.

1914.-1918. g. turpat tehniķis zīmētājs Maskavas-Ventspils dzelzceļa galvenajās darbnīcās.

No Krievijas atgriezies 1918. g. vasarā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 17. jūnijā, vispirms iedalīts Valmieras kājnieku pulkā, no tā pārvietots uz 6. Rīgas kājnieku pulku. Rudenī iestājies karaskolā, tomēr palicis ierindā, piedalījies Pārdaugavas atbrīvošanā un niknajās cīņās Iecavas upes krastos.

1919. g. 5. novembrī Dzenītis, kopā ar kadetiem Labrenci un Strausu brīvprātīgi devās izlūkgājienā uz Pārdaugavu, nemanīti šķērsoja Jauno dzelzstiltu un apmētāja ar rokasgranātām ienaidnieka blindāžas. Novērojuši, no kurienes un ar kādiem ieročiem ienaidnieks sāk apšaudi, izlūki devās atpakaļ pie savējiem, izlauzās cauri ienaidnieka ugunij un sniedza precīzas ziņas. Šajā gājienā Dzenīti smagi kontuzēja, plīstoša granāta nometa viņu uz tilta pīlāra, un tikai vakarā, atguvis samaņu, viņš atgriezās pie savējiem. (Atgadījums aprakstīts Ā. Ersa stāstā "Aiz margām".)

1920. g. beidzis karaskolu (1. izlaidums). Pēc tam dienējis 9. Rēzeknes kājn. pulkā.

1921. g. augustā pārgājis uz aviāciju. Beidzis kara aviācijas skolu,

no 1926. g. kara lidotājs. Eskadriļas komandieris Aviācijas pulkā.

1939. g. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu,

Apbalvots ar TZO V šķ. Piešķirta dārzsaimn. Vircavas pag. Bomju muižā.

Apbalvots ar Viestura ordeni. 1937. g. martā -

1939.g.  Apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru

1940. g. novembrī  Aviācijas pulka diviziona komandieris.

1940. g. decembrī atvaļināts,

līdz 1941. g. februārim gadījuma darbu strādnieks, tehniķis celtniecības trestā.

1941. g. aprīlis. - jūnijs LU militārās katedras asistents.

1941. g. jūlijā Jēkabpils pašaizsadzības spēku komandieris.

Līdz 1943. g. Jēkabpils, Bauskas un Jelgavas apriņķu priekšnieks.

1943-1944. g. 318. policijas bataljona komandieris Austrumu frontē.

1944. g. augustā iecelts par aizsargu organizācijas priekšnieku.

1944. g. oktobrī - 1946. g. dzīvojis Kuldīgas un Rendas pag.

1946. g. 19. decembrī arestēts, notiesāts uz 20 gadiem. Atradies labošanas darbu nometnē Intā, Vorkutā, Mordovijā.

1958. g. jūnijā atbrīvots. Tā kā Latvijā dzīvot bija aizliegts, apmeties Pitalovā, strādājis celtniecības organizācijās.

Miris 1963. g. 10. jūnijā Pitalovā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Avots: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Birkas