Augusts Ernests Misiņš bija latviešu strēlnieku virsnieks. Viens no retajiem latviešiem, kurš ieguva, Krievijas impērijas armijā dienot, ģenerālmajora pakāpi. Pirmais ģenerālis Latvijas armijā.

Dzimis Dobeles apriņķa Annenieku pagastā zemnieku ģimenē. Pirmo izglītību ieguvis pašmācības ceļā.

1884. gadā iestājās brīvprātīgi Krievijas impērijas armijā, kur savu karadienestu uzsāka 42. rezerves bataljonā. 

1885. gadā iestājās Kijevas junkurskolā, kuru pabeidza 1888. gadā, kā podpraporščiks. Pēc tam dienēja 30. rezerves bataljonā. 

1889. gadā paaugstināts par podporučiku. Tajā pašā gadā pārcelts uz Novogeorgijevskas cietokšņa kājnieku bataljonu. 

1894. gadā paaugstināts par podporučiku.

 1896. gadā iestājies Ģenerālštāba akadēmijā, bet nākamajā gadā tika izslēgts, jo viņš nebija nokārtojis vajadzīgos pārbaudījumus. 

1888. gadā no jauna iestājies Ģenerālštāba akadēmija. Nākamajā gadā pabeidza mācības nokārtojot divus kursus. Pēc tam dienēja 1. kājnieku pulkā un nedaudz vēlāk 2. kājnieku pulkā.

 1901. gada aprīlī paaugstināts par štābskapitānu un nosūtīts dienestā uz Pieamūras kara apgabala štābu. Tā paša gada decembrī paaugstināts par kapteini. 

1902. gadā pārcelts uz 21. Austrumsibīrijas strēlnieku pulku.

1905. gadā paaugstināts apakšpulkveža dienesta pakāpē, bet 1910. gadā pulkveža dienesta pakāpē.

1906. gadā apprecējās ar Zigrīdu Tarasovu, ģimenē bija divas meitas - Anna (1909) un Reinhilde Elvīra Ingrīda (1910)

Pirmajā pasaules karā tika iecelts par 12. Sibīrijas kājnieku pulka komandieri, bet vēlāk par brigādes komandieri 79. divīzijā. 

1916. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru. Novembrī iecelts par 1. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. Ziemassvētku kaujās komandēja apvienoto latviešu strēlnieku divīziju.

 1917. gada beigās atstāja armijas rindas. Sava dienesta laikā tika apbalvots ar daudziem ordeņiem:

• Sv. Georga ierocis ( 1916.g. Par izcilību 12. Sibīrijas strēlnieku pulka komandēšanā)
• Sv. Vladimira ordeņa IV pakāpe
• Sv. Staņislava ordeņa III pakāpe
• Sv. Staņislava ordeņa II pakāpe
• Sv. Annas ordeņa III pakāpe
• Sv. Annas ordeņa II pakāpe

Pēc tam Arhangeļskā bija Lielbritānijas sakaru virsnieks. Turpat mēģināja organizēt latviešu vienības, tomēr neveiksmīgi. Evakuējies kopā ar britiem uz Angliju.

1919. gada martā no Londonas ieradies Latvijā. 

1919.g. 24. martā tika iecelts par Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Galvenā štāba priekšnieku.

Dienestā ieskaitīts ģenerāļa dienesta pakāpē, tādējādi viņš bija pirmais Latvijas armijā, kuram tika piešķirta šī augstākā dienesta pakāpe.

1919.g. Jūlijā tika iecelts par virsnieku morāliskā stāvokļa uzlabošanas un novērtēšanas komisijas priekšsēdētāju.

No 1919. gada 11. augusta bija armijas inspektors.

1919.g. Septembrī ieņēma reizē arī reglamenta un instrukciju tulkošanas un pārstrādāšanas komisijas priekšsēdētāja amatu.

1920. gada 5. janvārī sakarā ar nesaskaņām ar valdību un atsevišķiem augstākajiem virsniekiem atvaļinājies no dienesta pēc paša vēlēšanās.

Pēc atvaļināšanās pārcēlās uz Igauniju, kur dzīvoja Valgā. Tur Misisņš dzīvoja pieticīgi, tomēr vēlāk viņam tika piešķirta saimniecība Latvijā, kaut arī viņš nebija nodienējis vajadzīgo laiku Latvijas armijā un bija par vecu, lai tiktu atkal ieskaitīts dienestā.

1940. gada 8. jūlijā, Rīgas kara slimnīcā, Augusts Misiņš aizgāja aizsaulē.

Avots: "Latvijas ģenerāļi (1918-1940):armijas komandieri un štāba priekšnieki"