Izcilais Erfurtas ērģeļmeistars savas darbības Rīgā laikā (1838.-1885.) radījis ap 70 ērģeles, pamatā uzstādītas Latvijā, daļa arī Igaunijā un Krievijā, no kurām līdz mūsdienām Latvijā saglabājušās vien trešdaļa, piemēram Cesvaines baznīcā, Kaltenes baznīcā - sākotnēji Gulbenes baznīcas ērģeles, vecākais A. Martina radītais instruments Latvijā, Limbažu  Katrīnas baznīcā, Sabiles baznīcā.

Izveidojis lielāko ērģeļdarbnīcu Baltijas teritorijā, radītas 67 baznīcu un 19 skolu ērģeles.

Lielākās ērģeles- Sv. Ģertrūdes baznīcā (sākotneji vecās, vēlāk pārvietotas uz jauno Ģertrūdes baznīcu.

Arī dēls - Emīls Martins (1848–1922)- ērģeļu meistars.Līdz 1870.g. pie tēva apguva amatu. 1884.g.pilnībā pārņēma tēva darbnīcu. 1913.g. viņa ērģeles- sv. Jēkaba baznīcā

***

Dzērbenes ev.lut. Baznīca. Ērģeles (1840-50) ir vecākās visā Cēsu rajona teritorijā, tās būvējis Rīgas meistars Augusts Martins. Baznīcas iesvētīšanas svinību aprakstu no „Latviešu Drauga Pavadoņa” 1842. gada 43./44. numura citē Spodra Ergarde 2008. gada 22. janvāra „Novadniekā”. Tad svētkos piedalījās astoņi mācītāji.

***

Pētera agrīnās bērnības spilgtākais notikums bija Vecpiebalgas luterāņu baznīcas celtniecība, netālu aiz lielceļa. Ērģeles baznīcā būvēja Rīgas meistars Augusts Martins.

Muzikoloģe Ilma Grauzdiņa rakstījusi: "1845. gada vasarā, kad Vecpiebalgas ērģeles tiek uzstādītas, meistaru cītīgi vēro mazs puišelis - Šancbergu Pēterītis. No kociņiem un klucīšiem viņš mājās uzmeistaro pats savas "ērģeles" un stundām tās spaida, kā redzējis meistaru darām. Kāds bērnam izbrīns un prieks, kad vienureiz viņa ērģeles sāk skanēt! Tiesa gan - kviecoša sivēna balsī, jo lielie, pajokot gribēdami, noslēpuši aiz Pēterīša "ērģelēm" ņipri kviecošu cūku bērnu...

Meistara Martina darbu nopietni vēro arī kāds jauneklis - Jēkabs Kornets. Viņam paredzēta vieta pie topošā instrumenta, tālab jauneklis cenšas visu labi noskatīt un ielāgot. It kā nojauzdams, ka pie šī instrumenta aizvadīs turpat 50 gadus, ka izaugs un nosirmos reizē ar Martina ērģelēm, ka te amata noslēpumos ievadīs savu dēlu un darba turpinātāju Jāni Kornetu."

***

Ar koncertu Umurgas Sv.Marijas baznīcā Vasarassvētkos, 11.maijā plkst.16 atklās pilnībā restaurētās Umurgas baznīcas ērģeles. 1849.gadā tā laika nozīmīgākā Latvijas ērģeļbūvētāja Augusta Martina uzbūvētās ērģeles pirmoreiz pēc restaurācijas plašākam klausītāju lokam ieskandinās viens no to restauratoriem...

Augusts Martins 1849.gadā uzbūvēja ērģeles ar pieciem reģistriem manuālī un vienu pedālī.

***

Jelgavas pilsētas vācu vidē par 19. gs. otrās puses mūzikas direktoru kļuva Rūdolfs Postelis, kura vadībā Sv.Trīsvienības baznīcā notika virkne atskaņojumu. Viņa rīcībā bija koncertiem piemērots J.F.Šulces Paulincellā pie Erfurtes 1850. gadā būvētais divu manuāļu 26 reģistru instruments. Laikam jau tomēr Jelgavas vācu un latviešu draudžu starpā valdījis zināms sacensības gars, jo šajā pašā laikā arī Sv.Annas baznīcā iebūvētas jaunās 11 reģistru ērģeles tika krietni paplašinātas: vēl 16 reģistru tām klāt piebūvējis Rīgas meistars Augusts Martins.

***

Cesvaines luterāņu baznīcas ērģeles 1854.gadā uzbūvējis Augusts Martins. Ērģelēm ir 21 reģistrs (balsis), 2 manuāļi un pedālis.

Nozīmīgi ir arī tas, ka Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca ieguvusi vēsturisku instrumentu, kas ir gandrīz 150 gadus vecs un kuru darinājis slavenais meistars Augusts Martins.

Ilgus gadus ērģeles atradās Rīgas Svētā Jāņa baznīcā, tad trīsdesmit gadus bija aizmirstas. 1998.g. tās atveda uz Cesvaini. Ērģeles bija jāatjauno pilnībā, sākot no vissīkākajām detaļām. Intensīvs darbs ilga trīs gadus.

***

Sesavas luterāņu baznīcas ērģeļu prospekts, līdzīgi kā citi baznīcas interjera priekšmeti, ir bagātīgi rotāts, balti krāsots, ar zeltījumu. ap 1860.g. ērģeles pārbūvēja meistars Augusts Martins.

Rīgas Jaunajā Sv.Ģertrūdes baznīcā 2000.g. 9.aprīlī, pēc rīta dievkalpojuma, kas sākas plkst.10, skanēs Mocarta Rekviēms, ko izpildīs šīs baznīcas ērģelnieks Aivars Kalējs un kamerkoris Kolorīts, diriģente Silvija Sudņika. Tas ir labdarības pasākums, veltīts baznīcas ērģeļu restaurācijai. Mūziķi uzstāsies bez atlīdzības, ieeja — ar ziedojumiem. Lai saglabātu otrās vecākās ērģeles Rīgā, ko laikā no 1870. līdz 1876.gadam būvējis vācu meistars Augusts Martins, nepieciešami ap 50 000 latu. Ērģelēm trūkst daudzu stabuļu, ir nolietojusies traktūra, jābūvē t.s. prospekts u.c.

***

Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā 2006.g. restaurētas 1885.gadā būvētās ērģeles ar 24 reģistriem. Tās ir lielākās ērģeles, ko būvējis pazīstamais ērģeļu meistars Augusts Martins. Alūksnes baznīcas ērģeles ir starp lielākajām Vidzemē. Tās ir pēdējās ērģeles, ko gatavojis Augusts Martins

***