zemniece, atguvusi tēva mājas, attīstīja biodinamisko lauksaimniecību un vada pārtikas uzņēmumu

Baiba Zelča (dz. Gātere) piedzima 1959.gada 1.maijā Alūksnes rajona Annas pagasta „Druveniekos”. Bērnības un skolas gadi aizvadīti Annā, mācoties pamatskolā, bet vidējo izglītību ieguva Alūksnes 1.vidusskolā.

Baibu ar nākamo vīru Jāni “kopā saveda dzelzceļš”, kad Baiba strādāja par vilciena pavadoni, bet Jānis – par konduktoru. Taču tagad viņi no dzelzceļniekiem kļuvuši par lauksaimniekiem. Jau piekto gadu Zelču ģimene nodarbojas ar biodinamisko lauksaimniecību, 45 hektāru platībā audzējot kartupeļus un saknes. Viņi augsnes mēslošanai izmanto gan liellopu kūtsmēslus, gan arī to ragus.

Saimniecībā audzē arī cūkas, kuru nobarošanai lieto dabisku lopbarību, bez jebkādām ķimikālijām, izmantojot biodinamiskās saimniekošanas metodes. Baiba atzīst, ka tās visas ir jaunas lietas, par kurām agrāk zemnieki nemaz nebija dzirdējuši.

2002.gadā Baiba Zelča iegādājās pagastā esošo kafejnīcu. Tai dots nosaukums „Astra”, un tas ir reģistrēts kā pārtikas uzņēmums. Baibas uzņēmums iedzīvotājiem piedāvā pašas ceptās tortes, kā arī gatavo ēdienus viesību galdiem. Kafejnīcā strādā arī vīrs Jānis, kuram virtuves darbos ir jau sena pieredze.

Dienot armijā Kazahstānā, viņam bija gods strādāt par pavāru virsnieku ēdnīcā. Kopā strādājot darbs veicas. Uzņēmumam ir izveidojušies savi pastāvīgie klienti, kā arī arvien nāk klāt jauni, jo cilvēkiem vajadzību ir daudz. Cilvēki vērtē, ka Baiba māk savu darbu tā iegrozīt, ka viņas gatavotā produkcija ir garšīga, bet samērā lēta, jo daudzas izejvielas mielastu gatavošanai viņi izmanto no savas saimniecības, arī cūkgaļu.

Laika gaitā Baiba sapratusi, ka esošo zināšanu ir par maz, lai varētu labi saimniekot, tāpēc viņa ir apmeklējusi dažādus kursus: grāmatvedībā, biodinamiskajā lauksaimniecībā, jo zināšanas un jaunās idejas palīdz darboties un attīstīt savu saimniecību. Baibai Zelčai vienmēr ir interesējušas arī senās latviešu zemnieku tradīcijas.

Savulaik viņa izgriezusi un īpašā kladē ielīmējusi senās katrā mēnesī svinētās dienas un ar tām saistītās ieražas. Viņa arī mēģinājusi pētīt ieražas, lai paredzētu laiku, taču secinājusi, ka senajos ticējumos teiktais šodien vairs nesakrīt ar dabā vēroto. Saimniekojot tēva sētā, Baiba un Jānis ir sapratuši, ka jācenšas izdzīvot tepat. Viņi domā, ka nav ko svešumā laimi meklēt, tādēļ nerimstoši meklē arvien jaunas darbības iespējas.

Baiba priecājas par apkārtni, kas valda viņu mājas tuvumā, kura atrodas meža ielokā: „Daudzi cilvēki jūsmo par jūru, taču man daudz labāk patīk meža šalkas nekā jūras skaņas. Meži gan arī pie mums paliek arvien klajāki. Es nevaru pat dārzu appļaut, jo tur ligzdo putni, kuriem mežs vairs neliekas piemērots ligzdas vīšanai. Pie mums dārzā dzīvo pelēkā, zilā, dzeltenā zīlīte, zaļā, lielā dzilna, cielaviņas. Mēs viņus barojam ar maizi, bet mūsu spārnotie iemītnieki apēd odus un pagalms ir pasargāts no asinssūcēju uzlidojumiem.” Baibas un Jāņa ģimenē ir divas meitas.

Vēsma beigusi Latvijas universitātes Filoloģijas fakultāti kā latviešu valodas un literatūras skolotāja un pašlaik strādā Rīgā un mācās tālāk maģistratūrā. Meita Māra pašlaik studē RPIV augstskolā uzņēmējdarbību un dzīvo vecāku mājā, palīdzot gan saimniecībā, gan daudzajos darbos ģimenes uzņēmumā.

Zelču ģimenes kopīgs vaļasprieks bija ceļošana. Jau daudzus gadus viņi, reizēm arī kopā ar Baibas māsas ģimeni, apceļoja Latviju. Kad ir izbraukuši pamatīgu loku un apskatījuši Latvijas jaukākās vietas, tad arī darbs savā saimniecībā vedas daudz labāk un atkal ir enerģija strādāt.

2005.gada novembrī

***

Annas pamatskola Sagatavoja: Liene Bojāre, 8.klases skolniece Konsultante: Ina Balaņuka, Annas pagasta bibliotēkas vadītāja

Baiba Zelča bija uzņēmēja, kura atbilstoši Lursoft datiem bija saistīta ar uzņēmumu

DRUVENIEKI, Alūksnes rajona Annas pagasta zemnieku saimniecība