Traģiskā nāvē jūnija pirmajās dienās Andu kalnos, Perū, mirusi latviete Barbara d' Achille. dzimusi Bištēviņa-Treimane. Viņu brutāli noslepkavojuši indiāņu bandīti, kas pieder "Sendero Luminosa" (Mirdzošais ceļš) komunistu partijas grupai.
Barbara ir dzimusi Rīgā, kur viņas tēvs bija pazīstams orķestra diriģents. Kā bērns ar vecākiem nonākusi Zviedrijā, no kurienes tālāk izceļojusi uz Argentīnu. Uzaugusi un gājusi skolā Kordovā. Strādājot kā "air hostess", apprecējusies Perū ar itāļu tautības inženieri. Viņas ģimenē divi bērni: Daina un Fabricio. Lielāko daļu savas dzīves Barbara pavadījusi Perū un Brazīlijas Amazones rajonos: Ikitos (Iquitos) un Manausā (Manaus). Krāšņās dabas ietekmē viņa kļuva dedzīga cīnītāja par vides aizsardzību ne tikai tropu mežos — viņas interešu loks ietvēra arī iznīcības apdraudētus dzīvniekus Andu augstienēs (alpaka un vikuņa) un okeānā (delfīnus). Barbara kļuva visā Perū pazīstama ar saviem iknedēļas pilnas lappuses rakstiem par ekoloģiju, dabu un dzīvniekiem lielākajā Limas laikrakstā "El Comercio". Vākdama materiālu darbam, viņa bija apceļojusi visu Perū, arī grūti pieejamas vietas, kur baltais reti kad iemaldās. Viņas pēdējais ceļš veda uz Huankaveliku (raktuvju pilsētu Andos), kuras tuvumā (15.000 pēdu augstumā), ar Holandes atbalstu, veica apmežošanas darbus. Šeit viņu pārsteidza "Sendero Luminoso" komunisti, kas deklarējuši šo kalnu joslu "atbrīvotu". Viņi izbeidza Barbaras dzīvi visnecilvēciskākā veidā bez kāda iemesla. Lūk, kā to apraksta nedēļas žurnālā "Oiga":
NOSLEPKAVOTA PAR MĪLESTĪBU UZ DABU
Maija rīta stundā žurnāliste Barbara d'Achille (dzim. Bištēviņa-Treimane) kopā ar inženieri Estabanu Arturo Bojorkezu (Bojorquez) Rondon izbrauca no Huankavelikas pilsētas Perū, lai savāktu informāciju Zemkopības departamentam par FAO-rHolanda projektu "Peru dabas pasargāšana un atjaunošana". Viņiem līdzās mašīnā bija vēl 3 citi šī projekta līdzdarbinieki, kas visi devās uz Huando, 60 jūdzes ziemeļos no Huankavelikas, kur viņi vēlējās izdarīt pētījumus un nostiprināt iecerētos plānus. Ceļā auto apturēja astoņi senderistu grupas partizāni. Automašīnas pasažieriem lika izkāpt, pieprasot nosaukt savus vārdus, pēc tam 5 stundas visi pratināti. Pēc pratināšanas B. d'Achille un E. Bojorkezs paturēti gūstā, bet pārējie pasažieri atbrīvoti. Viņiem noteikts, lai viņi atgriežas Huankavelikā, citādi viņus uz vietas nogalinās. Abi gūstekņi aizvesti uz izolēto Pueblo Libre, kur 5000 m augstā kalnā tie nomētāti akmeņiem, un beidzot nogalināti ar lodi galvā. Kad atbrīvotie gūstekņi paziņojuši par notikumu, jau bijis par vēlu. B. d'Achille atstāj vīru, divus bērnus — Dainu (25 g.v.) un Fabrizio (23 g.v.), bet E. Bojorkezam paliek četri mazi bērni — 7, 6, 4 un 2 gadus veci.
Kāpēc? Kāpēc? — prasīts žurnālā "Oiga" par šo notikumu. Kāpēc tik brutāli nogalināti tie, kas mīlēja Peru? B. d'Achille vienmēr ir mīlējusi dabu, to vēlāk arī studējusi. Darbojoties avīzē "El Comercio", viņa savā hronikā ievietojusi vairākus rakstus par ekoloģiju — par alpakas un delfīnu pasargāšanu no iznicināšanas, un par ieceri atjaunot Amazones mūža mežus. Viņa nopēla savos rakstos visas tās grupas, kas iznicināja Peru dabu tikai savu vajadzību apmierināšanai. Līdz ar to viņa zaudēja dzīvību savas lielās mīlestības dēļ — dabas mīlestības dēļ. (Saīsināto tulkojumu no spāņu valodas redakcijai deva J. Martinez)
Barbara bija daļa no nelielās latviešu grupas Perū. Viņai veltīti plaši nekrologi Limas presē.

Avots: "Laiks", 19.07.1989

Dzimšanas vieta  - Dobele.

Pēc nāves piešķirts Peru ordenis.

Vīrs - itālis Maurizio d'Achille.