Ludvigs II (vācu: Ludwig II. Otto Friedrich Wilhelm von Bayern, dzimis 1845. gada 25. augustā, miris 1886. gada 13. jūnijā) bija Bavārijas karalis no 1864. gada līdz 1886. gadam.

Bieži tiek saukts arī par "Gulbju karali" vai "Pasaku karali".

Ludvigs II bija pazīstams ar savu aizraušanos ar mākslu un arhitektūru. Viņš pasūtīja vairāku piļu celtniecību, no kurām slavenākā ir Neišvānšteina, kura tiek uzskatīta par celtniecības vienu no pasaules brīnumiem.

Kopš agras jaunības viņš cienīja Riharda Vāgnera mūziku. Būdams Bavārijas karalis, viņš bija Vāgnera mecenāts. Pateicoties Ludviga II finansiālajam atbalstam, Vāgners varēja turpināt komponēt.

Ludviga II milzīgie izdevumi piļu celtniecībai, viņa noslēgtais dzīves veids un nevēlēšanās pavadīt laiku Minhenē augstmaņu sabiedrībā radīja iemeslu uzskatīt viņu par ekscentrisku vai pat sirgstošu ar garīga rakstura traucējumiem. Viņam izvirzīja apsūdzības par valsts kases līdzekļu izšķērdēšanu, uz kurām pamatojoties, viņu gāza no troņa. Ludvigs II tika sagūstīts un aizvests uz Bergas pili pie Štarnbergas ezera.

Jau nākošajā dienā viņš, un arī viņam norīkotais ārsts, tika atrasti noslīkuši ezerā pavisam nelielā dziļumā. Ņemot vērā, ka Ludvigs II bija labs peldētājs, tas izsauca aizdomas un dažādas sazvērestības teorijas, kas tā arī palikušas bez apstiprinājuma. Štarnbergas ezerā vietā, kur atrada Ludviga II līķi, ir uzstādīts Piemiņas krusts.