Beness Aijo, pazīstams arī ar segvārdu "Melnais Ļeņins" - krievu un ugandiešu izcelsmes Latvijas nacionālboļševiku aktīvists.

Beness Aijo dzimis Rēzeknē, tobrīd Krievijas (PSRS) okupētajā Latvijas PSR. Viņa tēvs ir ugandietis, bet māte krieviete. Latvijas Universitātē studējis bioloģiju. Zināja latviešu valodu.

Kopš 1998. gada viņš bija aktīvs Nacionālboļševiku partijas biedrs un ir vairākkārt arestēts un tiesāts par savu politisko darbību dažādās valstīs.

2005.gada 7.maijā Aijo tika arestēts par dūmu bumbu izlikšanu Džordža Buša vizītes laikā Latvijā. Vēlāk tajā pašā gadā Aijo tika arestēts un notiesāts uz 9 mēnešiem cietumā par aicinājumu gāzt politisko sistēmu, un pēc tam cietumā pieteica badastreiku, kas ilga 27 dienas, līdz viņa veselība tiktāl pasliktinājās, ka bija nepieciešama hospitalizācija.

Pēc piecu ar pusi mēnešu ieslodzījuma viņam drošības līdzeklis tika mainīts no brīvības atņemšanas uz policijas uzraudzību pēc Aijo lūguma, kurā viņš atsaucās uz savu diabētu.

Pēc tam Aijo pameta Latviju un pārcēlās uz dzīvi Londonā, Apvienotajā Karalistē. Viņš studējis medicīnas mikrobioloģiju Londonas Universitātē Birkbekā.

 Vēlāk Aijo strādāja par celtnieku Hītrovas terminālī 2. Viņš aktīvi piedalījās politiskajos mītiņos Apvienotajā Karalistē, kur bija Lielbritānijas Komunistiskās partijas (marksistiski-ļeņiniski) biedrs.

No 2013. gada maija līdz jūnijam viņš atradās Palestīnā, kur piedalījās darbībās pret Izraēlas valdību. Atrodoties Palestīnā, Aijo ieguva medicīnisko apmācību.

2013. gada 14. septembrī Maskavā Aijo piedalījās politiskās partijas "Cita Krievija" kongresā.

 2013. gada 19. novembrī Aijo piedalījās akcijā Londonā Aleksandra Dolmatova piemiņai.

 2013. gada 29. novembrī viņš Hāgā organizēja turpmāku akciju Dolmatova piemiņai. Beness tika arestēts un sešas nedēļas pavadīja Nīderlandes cietumā.

2014. gadā Aijo devās uz Krimu, lai atbalstītu Krievijas īstenoto Ukrainas pussalas aneksiju. Vēlāk viņš piedalījās prokrieviskās demonstrācijās Donbasā, pirms Ukrainas varas iestādes viņu arestēja un deportēja uz Latviju.

Viņš tika arestēts Doņeckā 2014. gada 1. aprīlī par "bruņota apvērsuma gatavošanos, lai gāztu valdību un grautu Ukrainas teritoriālo integritāti" un deportēts uz Apvienoto Karalisti, kur Aijo atkal piedalījās demonstrācijās pāris nedēļas.

2014. gada maijā, neskatoties uz trīs gadu aizliegumu ieceļot valstī, Aijo kopā ar vēl diviem aktīvistiem mēģināja šķērsot Ukrainas robežu. Viņu aizturēja Ukrainas robežsardze un deportēja uz Latviju, kur lidostā Rīga viņu aizturēja Drošības policija un Valsts policija. Aijo apgalvoja, ka Ukrainas Nacionālā gvarde viņu spīdzinājusi un piekāvusi.

Rīgas Centrālā rajona tiesa 2014.gada 16.maijā noteica Aijo apcietinājumu un Drošības policija uzsāka kriminālvajāšanu par kūdīšanu vardarbīgi gāzt Latvijas valdību, mainīt politisko iekārtu un likvidēt Latvijas valstisko neatkarību. Aijo apsūdzības nosauca par "izdomātām" un "politiskām represijām" un izteica vēlmi panākt attaisnojošu spriedumu, kā arī kompensāciju par morālo kaitējumu un ieslodzījumu.

2015. gada sākumā ar notiekošo krimināllietu un atrodoties policijas uzraudzībā Aijo ar autostopiem aizbēga no Latvijas uz Tallinu, kur ar prāmi devās uz Somiju un pēc tam ar autobusu devās uz Krieviju, galu galā nokļūstot Austrumukrainā. Tur viņš pievienojās Krievijas izveidotās "Luhanskas tautas republikas" bruņotajiem spēkiem, viņaprāt, "militāri politiskajam darbam", t.i., rakstot rakstus vietējam laikrakstam, taču viņš arī izteica vēlmi iziet apmācību un pierakstīties aktīvajā dienestā. Rīgas Centra rajona tiesa pēc tam uzsāka Aijo vajāšanu.

Naktī uz 30.maiju Latvijas ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā petardus un dūmu granātas meta galēji kreisās partijas Cita Krievija biedri, kas uz ēkas fasādes uzstādīja padomju karogu, izplatīja brošūras un pieprasīja Aijo atbrīvošanu.

Kopš tā laika Aijo ir piedalījies vairākās demonstrācijās Rīgā, tostarp 15. augusta demonstrācijā pret Latvijas ārpolitiku pret Krieviju un aicinājumu atlaist ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Galu galā viņš devās uz Krievijas marionešu uzturēto "Luhanskas Tautas Republiku", kur pievienojās paramilitārajai grupai "Cita Krievija" Interbrigādes.

2017. gadā viņš no "Doņeckas Tautas Republikas saņēma pasi, ar kuru viņš ieceļoja Krievijā 2020. gada sākumā.

2020. gada oktobrī Krievijas valdība Aijo piešķīra politisko patvērumu.

Vēlāk Aijo ziņoja, ka ir piedalījies prokrieviskās militārās operācijās Debaļcevā un netālu no Staņicas Luhanskas, cita starpā, kā arī paaugstināts par seržantu.

2022. gada 30. oktobrī Ukrainu okupējušie krievu spēku pārstāvji paziņoja, ka Aijo atrasts miris kādas ēkas drupās. Ziņas pagaidām nav apstiprinājuši oficiāli ziņu avoti.