Vācu entomologs, dipteroloģijas pamatlicējs Latvijā un Krievijā. Dzimis Vācijā, Citavā. Bijis trūcīgs grāmatvedis un skolotājs, kurš 30 gadu vecumā kājām atnācis no Vācijas uz Rīgu.

Mācot skolēnus, pats tā aizrāvies ar dabas zinībām, ka ziedojis tām, īpaši entomoloģijai, visu mūžu. Dzīves laikā B. A. Gimmertāls aizrāvies ar kukaiņu kolekcionēšanu: pētījis vaboles un divspārņus. Savācis vērtīgas kukaiņu kolekcijas, 1829. gadā izdevis Latvijā sastopamo vaboļu sugu katalogu, kurā aprakstītas 800 sugas. Viņa savāktās kukaiņu kolekcijas glabājas Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejā.

B. A. Gimmertāls bijis Maskavas Dabaspētnieku biedrības biedrs un sadarbojies ar entomologiem Štetinā. No 1829. līdz 1847. gadam publicējis rakstus Maskavas Dabaspētnieku biedrības izdevumā un Štetinas Entomoloģiskās biedrības laikrakstā.

Gimmertālam pirmajam rodas ideja par Rīgas Dabaspētnieku biedrības dibināšanu. Ideja guva pārsteidzoši lielu atbalsi Rīgas vācu inteliģences – īpaši farmaceitu aprindās un piesaistīja interesentus no Tērbatas, Jelgavas, Valmieras un Pērnavas. Tā 1845. gada 27. martā notiek biedrības dibināšanas sanāksme, kurā B. A. Gimmertālu ievēl par viceprezidentu un tas viņš bija līdz 1848. gadam.

No 1845. gada viņš bijis arī Rīgas Dabaspētnieku biedrības bibliotēkas un muzeja pārzinis Rīgā.

Latvijas Universitātes Bibliotēkā ir Gimmertāla darbs „Zwölf neue Dipteren : beschrieben und Namens des Naturforschenden Vereins zu Riga", kas datēts ar 1847. gadu. Kopumā publicēti ap 26 zinātniskiem rakstiem.

1848. gadā kādā dabaszinātniskā ekskursijā Gimmertāls saslimst ar holeru un 21. jūlijā mirst. Viņš tiek apglabāts vienā kapā ar 2 000 citiem holeras upuriem. Iespējams, ka tikai savas necilās izcelsmes un sabiedriskā stāvokļa dēļ dabas pētnieku vidū cienītais un kā cilvēks un pētnieks augstu vērtētais B. A. Gimmertāls netika izvirzīts par biedrības prezidentu.

Avots: http://rigasdabaspetnieki.lu.lv