Berta fon Zutnere

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.06.1843
Miršanas datums:
21.06.1914
Papildu vārdi:
Bertha von Suttner, Bertha Sophie Felicita von Suttner, Countess Kinsky von Chinic und Tettau, Bertha Sophia Felicita Baronin von Suttner, Берта фон Зутнер, Bertha Sophie Felicitas Freifrau von Suttner
Kategorijas:
Nobela prēmija, Pedagogs, skolotājs, Rakstnieks, Sabiedrisks darbinieks
Tautība:
 austrietis, čehs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Baronese Berta Felicita Sofija fon Zutnere dzimusi grāfiene Kinska fon Vhīnica un Tetava bija austriešu rakstniece un pacifisma kustības aktīviste. Saņēmusi 1905. gada Nobela miera prēmiju.

Dzimusi Prāgā, kas tolaik bija Austrijas impērijas sastāvā.

Viņas tēvs bija trūkumā nonācis Austrijas feldmaršalleitnants no Kinsku (Kinsky) grāfu dzimtas.

Tēvs nomira vēl pirms meitas piedzimšanas. Kopš bērnības Berta apguva vairākas valodas, interesējās par mūziku, daudz ceļoja.

1873. gadā viņa sāka strādāt par audzinātāju bagātā ģimenē. Pēc dažiem gadiem viņa saderinājās ar baronu Artūru fon Zutneru (1850-1902), kas piederēja šai ģimenei. Viņš bija 7 gadus jaunāks par Bertu. Viņa ģimene iebilda pret šīm laulībām. Berta bija spiesta meklēt citas darba iespējas.

1876. gadā viņa atsaucās uz Alfrēda Nobela sludinājumu, kurš meklēja sekretāri un savas Parīzes rezidences saimnieci. Berta gan tur pavadīja tikai nedēļu, un tad devās atpakaļ uz Vīni, kur slepeni apprecējās ar Artūru fon Zutneru. Tomēr turpmākos 20 gadus, līdz pat Nobela nāvei 1896. gadā, Zutnere un Nobels uzturēja draudzīgas attiecības un sarakstījās, lai gan personīgi tikās tikai vēl divas reizes.

Pastāv uzskats, ka Zutneres darbība miera atbalstam un vēstulēs paustie uzskati ir ietekmējuši Nobelu savā testamentā novēlēt savus līdzekļus ne tikai Nobela prēmijām zinātnē un literatūrā, bet arī nodibināt Nobela miera prēmiju.

1889. gadā Zutnere publicēja romānu "Nost ar ieročiem!" (Die Waffen nieder!). Romāns guva plašu ievērību un Zutnere kļuva par vienu no vadošajām pacifistu kustības pārstāvēm.

1891. gadā Zutnere nodibināja Austrijas pacifistu organizāciju. Viņa kļuva starptautiski pazīstama ar savu darbu žurnālā (1892-1899), kam bija dots tāds pats nosaukums, kā viņas romānam.

Par savu darbību miera veicināšanā 1905. gadā Zutnere tika apbalvota ar Nobela miera prēmiju. Viņa bija pirmā sieviete, kam pasniegta tieši Nobela miera prēmija, un tobrīd kopumā otrā sieviete, kam pasniegta kāda no Nobela prēmijām.

Zutnere piedalījās daudzu starptautisku miera kongresu rīkošanā, devās turnejās ar lekcijās.

1911. gadā Zutnere kļuva par Karnegi miera fonda Konsultatīvās padomes locekli.

1913. gadā Starptautiskajā miera kongresā Hāgā viņu godināja kā miera kustības ģeneralisimusu.

Zutnere nomira no vēža 1914. gada 21. jūnijā, neilgi pirms 1. pasaules kara, no kā viņa bija centusies brīdināt.

Zutneres piemiņa godināta, viņu attēlojot uz Austrijas 1000 šiliņu banknotēm, bet mūsdienās viņas portrets ir uz Austrijas 2 eiro monētām

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Alfrēds Bernhards NobelsAlfrēds Bernhards NobelsPaziņa, Domu biedrs21.10.183310.12.1896
        Birkas