Dzimis Rīgā kantora kalpotāja Jāņa Ogriņa un viņa sievas Kristīnas dzim. Freivaldes ģimenē. Pēc 1.pasaules kara ģimene pārgāja dzīvot uz dzimto Raunas pagastu. Tēvs nodarbojās ar amatniecību.

1929.gadā pēc Rīgas pilsētas 1.vidusskolas pabeigšanas sāka studēt ķīmiju.

1938.gadā beidzis Latvijas Universitātes  Ķīmijas fakultāti ar ķīmijas maģistra grādu. Studiju laikā 1930.-1935.g. strādājis par ierēdni nodokļu departamentā, bet no 1931.-1938.g. par subasistentu universitātes laboratorijā. No 1939.g bija galvenais inženieris "C.CCh. Schmidt" Rīgas cementa fabrikā Podragā. 

Laulībā ar Alīdi Irēni Ogriņu, dz. Bakūzis 2 bērni - dēls Inesis (1938-2019) un meita Ieva. Atraitne mirusi emigrācijā ASV, dēls studēja arhitektūru, meita - ķīmiķe Ph.D, strādāja IT jomā ASV.

No akadēmiķa J.Stradiņa pētījuma izriet, ka padomju varas gadā 1940./1941.g., ieņemot arvien augstākus amatus, Bruno Ogriņš bija ne tikai Latvijas universitātes docents, bet kļuva arī par Nodokļu departamenta un Muitas departamenta direktoru (vai vietas izpildītāju ?), Vietējās rūpniecības tautas komisāra vietnieku.

J.Stradiņš min, ka vācu okupācijas laikā B.Ogriņu drīz nošāva.  Viņu arestēja pēc ierašanās gestapo, nošauts 29 gadu vecumā.

Avots. Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.-1964.g., Rīga 2004.g.