Butovas poligons, Butovo

Pievienot bildi!
Piesaistītie:
20839apskatīt sarakstu
Tālrunis:
Тел/факс: 549-22-24,
Mājas lapa:
Platība:
6.00 ha
Kategorijas:
Brāļu kapi (kopējs apbedījums), GULAG
Papildu lauki

Butovas poligons (Butovo), kas iekārtots trīsdesmito gadu beigās, kad represiju mašīna strādāja ar pilnu jaudu, bija paredzēts speciāli masu nošaušanai un apbedīšanai.

Бутовский полигон

Как пытали людей при Сталине

Butovā ir nošauti un aprakti desmitiem tūkstoši daudzu tautību un slāņu represēto. Visus tiesāja dvoika vai troika atbilstoši pirmajai kategorijai. Pirmā kategorija vienmēr bija – nāvessods nošaujot. Dvoikas un troikas bija tā sauktās ārpustiesu instances, kam bija daudz vairāk tiesību nekā tiesām.

Trijnieks vēl mēģināja radīt tiesas šķietamību un vismaz sodu piesprieda individuāli, bet divnieks (PSRS iekšlietu tautas komisārs Ježovs un PSRS ģenerālprokurors Višinskis) tikai parakstīja sarakstus, ko mēdza dēvēt par albumiem. Tajos varēja būt simti, bet dažkārt arī tūkstoši uzvārdu. Notikusī izmeklēšana faktiski bija tikai jaunu apsūdzamo meklēšana, ko vienmēr īstenoja, jo spīdzināšanas dēļ gandrīz katrs apcietinātais nosauca kādu.

Latviešus iznīcināja vienlaikus

1937. gada beigās un nākamā gada sākumā nolēma izvērst masveida represijas pret latviešu politiķiem un citiem latviešiem Krievijā. Akciju īstenoja iekšlietu komisāram Ježovam pakļautie, bet vairākums no viņiem, kad Ježovu nomainīja Berija, paši nokļuva uz apsūdzēto sola viņu liecības ir saglabājušās.

NKVD Maskavas un Maskavas apgabala speciālās no daļas vadītājs A. Radzivilovskis:

Prasīju Ježovam, kā īstenot viņa direktīvu par pretpadomju pagrīdes organizācijas eksistenci latviešu vidē, bet viņš atbildēja, ka nav jākautrējas par materiālu trūkumu, vajag izvēlēties dažus latviešus no komunistu partijas biedru vidus un pēc tam no viņiem izdauzīt (saprotiet burtiski) nepieciešamos pierādījumus. Ar šo publiku nevajag ievērot ceremonijas. Vienkārši jāpierāda, ka latvieši, poļi un citi ārvalstu ļaudis ir spiegi un diversanti. Pildot šo Ježova norādījumu, gan es, gan pārējie NKVD nodaļu vadītāji veicām vienu no saviem melnākajiem darbiem – apzināti iznīcinājām gandrīz vai jebkuru no komunistu rindās esošajiem latviešiem, poļiem un citu tautību pārstāvjiem. Liecības par šķietami pretpadomisko darbību visbiežāk iegūtas tikai pēc necilvēcīgas spīdzināšanas.(..) Frinovskis (viens no Ježova vietniekiem) ieteica piespriest arestētajiem cittautiešiem nāvessodu, pat ja viņi pārkāpumos neatzīstas, bet izmantot šim nolūkam netiešos pierādījumus, ko snieguši arestētā draugi, vai arī izmantojot nepārbaudītus procesa materiālus.

***

NKVD Valsts drošības 3. nodaļas 3. grupas bijušais priekšnieks apsūdzētais A. Postelis pratināšanā vēstīja:

(..) Latviešu operācijas laikā Kaverzņevs (NKVD 3. nodaļas 8. grupas priekšnieks) saņēma norādījumu sagraut Latviešu klubu ar visiem tā nozarojumiem, un iznāca, ka apcietināšanai paredzēto kontrolskaitlis Kaverzņevam bija augstāks par visiem, vairākums lietu bija klaji izdomājumi. Šī operācija pārvērtās par latviešu tautības iedzīvotāju vajāšanu.

Lai sāktu masveida arestus, kuriem vajadzēja aptvert Latviešu klubu apmeklējošos, Kaverzņevs apcietināja kluba vadītāju Apīni, kurš pēc ilgstošas piekaušanas piekrita Kaverzņeva prasībām un deva melīgas liecības par vairākiem desmitiem cilvēku, kuri it kā esot kontrrevolucionāras un teroristiskas organizācijas locekļi. Visi nosauktie momentāni apcietināti un pēc fiziskas iespaidošanas notiesāti atbilstoši 1. kategorijai – tātad nošauti.

 L. Zakovska (PSRS iekšlietu tautas komisāra vietnieks, Valsts drošības komitejas 1. ranga komisārs) laikā tā saukto latviešu organizāciju dalībnieku aresti kļuva masveidīgi. Sākumā nodaļām bija izsniegti kontrolskaitļi – 1000–1200 cilvēku katru mēnesi. Zakovskis sāka īstas latviešu medības Maskavā un Piemaskavā, deva rīkojumu jau pirmajā pratināšanas reizē sist pa purnu, pēc tam pierakstīt liecību, kurā vajadzēja ierakstīt atzīšanos par dalību pretvalstiskā organizācijā, kā arī potenciālo jaunapsūdzamo uzvārdus. (..)

***

Milicijas majors, bijušais Maskavas apgabala NKVD priekšsēdētāja vietnieks, Īpašā trijnieka priekšsēdētājs, viņš arī galvenais Butovas poligona slepkavu vadonis M. Semjonovs:

Vienā vakarā izskatījām pat 500 lietu – cilvēku likteni izlēma minūtes laikā, visiem piesprieda nošaušanu.

***

M. Semjonovs no 1937. gada augusta līdz 1938. gada jūnijam saņēma visas lietas ar atzīmi "Pilnīgi slepeni. Tikai personīgi."   Viņš parakstīja arī visus aktus par sprieduma izpildi. Butovas poligonā gada laikā nošauti vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku, vismaz desmitā daļa bija latvieši.

Parasti dienā nošāva vairāk nekā 100 cilvēku, dažkārt 200 vai 300 apsūdzēto, bet 1938. gada 17. un 28. februārī – vairāk nekā 500 ieslodzīto.

Pret latviešiem lielākā akcija bija 1938. gada 3. februārī, kad 258 nošauto vidū 226 bija latvieši.

Nāves mašīna darbojās nepārtraukti.

Starp Tagaņas cietumu un poligonu pastāvīgi kursēja kravas auto, kuri bija pielāgoti ieslodzīto pārvadāšanai, poligonā strādāja ekskavators, kas raka garas tranšejas, ko piepildīja ar līķiem līdz augšai. Tad uzbēra nelielu zemes kārtu.

Lai gan ir pagājuši tik daudzi gadi, tomēr arī tagad ir labi redzamas nāves grāvju kontūras.

Nekad neuzzināsim, cik nošauts Butovas poligonā. Bijušā poligona daļu aizņem šķūņi, vasarnīcas, piemājas dārziņi. Tikai piemiņas plāksne un pareizticīgās baznīcas uzstādīts krusts liecina par bijušo.

Avots: pēc Pāvela Ozola materiāliem

Notikumi

03.07.1937 | Staļina telegramma visām Komunistiskās partijas apgabalu komitejām par terora sākšanu

Pievieno atmiņas

07.12.1937 | PSRS noslepkavoja latviešu boļševiku eliti

Pievieno atmiņas

03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus

Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.

Pievieno atmiņas

28.02.1938 | Kārtējās masu slepkavības Butovas poligonā

Pievieno atmiņas

16.10.1941 | Komunarkā nošauj Latvijas armijas izcilākos komandierus

Pievieno atmiņas

07.04.2015 | Митрополит призвал сталинистов съездить на расстрельный полигон

Митрополит РПЦ Иларион посоветовал фанатам Иосифа Сталина съездить на расстрельный полигон в Бутове, сообщает «Политсовет» со ссылкой на заявление Илариона в программе «Познер» на «Первом канале»

Pievieno atmiņas

    Birkas