Vieni no vecākajiem saglabājušamies Cēsu pilsētas kapiem, ierīkoti 1774. gadā.

Kapsētas teritorijā brāļu kapi, kuros apglabāti ap 200 no 1914-1920. gadam kritušie karavīri.

Šeit apglabāti dažādās pusēs karojušie - pirmā pasaules karā kritušie, no ievainojumiem mirušie latviešu strēlnieki un krievu karavīri, arī igauņu karavīri un vācu landesvēra kritušie.

1919. gada sākumā te apglabāti kritušie latviešu sarkanie strēlnieki.

Pēc Cēsu atbrīvošanas 1919. gadā vidū te apbedīti daļa lielinieku nogalināto.

Lielāko apbedījumu daļu veido 5. Cēsu kājnieku pulka un Latvijas armijas citu daļu kritušie. 

1923. gadā kapos apbedīts 8. Daugavpils kājnieku pulka kapteinis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Mārtiņš Līcītis, kurš bojā gājis Cēsīs.

1941. gadā vasarā sarkanarmiešu nogalinātie arī apglabāti šajā kapsētā.

Kapsēta ir slēgta un te mirušos vairs neapglabā.