Dītrihs Andrejs Lēbers

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
04.01.1923
Miršanas datums:
24.06.2004
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Dietrich Andre Loeber
Papildu vārdi:
Дитрих Андрэ Андрей Лебер ....
Kategorijas:
Akadēmiķis, Dzimis Latvijā, Jurists, Profesors, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Zinātnieks(-ce)
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Starptautisko tiesību zinātnieks, zinātņu doktors (Dr. iur.) un profesors Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, LU goda doktors Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1996) Sekmējis Latvijas neatkarības atjaunošanu In memoriam

Dītrihs Andrejs Lēbers dzimis 1923.g 4. janvārī Rīgā.

Miris 2004.gada 24.jūnijā Hamburgā.

Tēvs Prof. Dr. Augusts Lēbers ( Johan August Loeber; 1865. – 1948.) no 1918. - 1938.g. bija senators Latvijas Republikas senātā, kā arī profesors Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.1920.g. viņš bija pirmais sveštautietis LU, kas sāka lasīt lekcijas latviešu valodā. Kopš 1930. gada LU goda doktors. Daudzkārt pārstāvējis Latviju starptautiskās juristu konferencēs.

Dītriha Andreja Lēbera vectēvs no mātes puses ir Rīgas tirgotājs Augusts Mencendorfs (skat. Mencendorfa nams; 2005.g. 4. janvarī namā atklāts D.A.Lēbera piemiņas kabinets).

Līdz 16 gadu vecumam Dītrihs Lēbers dzīvoja Latvijā. Pie ģimenes mājas Hospitāļu ielā Rīgā tagad piestiprināta piemiņas plāksne. Šajos gados viņš labi apguva latviešu valodu no latviešu aukles, saglabājot šo prasmi visu mūžu. Tāpat profesors visu mūžu uzskatīja sevi par Latvijas tautas piederīgo.

1994.gada rudenī, viesodamies Iecavā, kur zemes klēpī guldīts viņa vecvectēvs, zinātnieks akcentēja domu, ka liela laime ir dzīvot dzimtenē, savā ģimenē un runāt mātes valodā, tajā pašā laikā protot arī citas. Viņs sevi dēvēja par vācbaltieti. Skolās Latvijā Dītrihs Andrejs Lēbers mācījās 10 gadus – 7 no tiem Rīgas pilsētas 10.vācu pamatskolā, kura atradās Strēlnieku ielā 4a (tagad šajā ēkā ir Rīgas Ekonomikas augstskola un Rīgas Juridiskā augstskola) un 3 pēdējos gadus – Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā (tā bija 1211.gadā dibinātās Domskolas turpinātāja).

1939.gada rudenī jauneklis kopā ar vecākiem bija spiests pievienoties vācbaltiešu izceļošanas akcijai uz Vāciju. Tomēr par savu dzimteni viņš turpināja interesēties. Pēc kara D.A.Lēbers studēja Mārburgas Universitātē Vācijā.

Tiesību zinātņu doktors kopš 1951. Papildinājies Starptautisko tiesību akadēmijā Hāgā (Nīderlandē) un Kolumbijas Universitātē (ASV).

1966.g. habilitējās Hamburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē civiltiesībās, starptautiskās civiltiesībās, kā arī salīdzinošās tiesībās un Austrumeiropas tiesībās. Vienlaicīgi strādāja Baltijas tiesību laukā. Sarakstījis daudzas publikācijas, kurās iepazīstina ārzemju speciālistus ar Latvijai un citām Baltijas valstīm aktuālajām problēmām.

No 1966.-1989. gadam D.A.Lēbers strādāja Vācijā par Ķīles Universitātes Juridiskās fakultātes profesoru,

1985.-1987.g. bija arī fakultātes dekāns. Gara ir to Eiropas un ASV universitāšu rinda, kurās D.A.Lēbers ir bijis viesprofesors (tajā skaitā Latvijas universitātē

1991.gada pavasarī). 

Jau 1989. gadā D.A.Lēbers sāka aktīvi atbalstīt Latvijas centienus ceļā uz ekonomisku un politisku suverenitāti.

Vairāki Lēbera argumenti ir iestrādāti 1990. gada 4.maija deklarācijā “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Ar šo dokumentu Latvijā parlamentārā ceļā tika deklarēta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana. Devis ieguldījumu Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu, kā arī Latvijas okupācijas fakta izvērtēšanā.

Zinātnieks daudz darba un pūļu ir ieguldījis Latvijas juristu darba dokumentēšanā. Viņš ir sagatavojis Latvijas senāta visu departamentu spriedumu krājumu apmēram 6000 lpp. biezumā. Par nopelniem starptautisko zinātņu sakaru un studiju veicināšanas laukā Latvijas universitāte 1991.gadā 25. februārī viņam piešķir goda doktora (Dr. Iur. h.c.) grādu.

No 1990. gada profesors ir Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis un 1995. gadā tika apbalvots ar Zinātņu Akadēmijas Lielo medaļu – augstāko apbalvojumu, ko piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. 1995.gadā par paveikto Latvijas valsts labā zinātnieks apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. D.A.Lēbera dzimtas saknes ir ne vien Rīgā, bet arī Iecavā, kur viņa vecvectēvs Gotlabs Augusts Lēbers ir bijis piektais ārsts, kas strādājis Iecavā no 1825.-1846.gadam.

Šeit, Iecavā, dakteris ir nostrādājis 21 savas dzīves gadu. Apglabāts Iecavas baznīcas kapos.  D.A.Lēbers ir dāvinājis gan savas personīgās, gan tēva sarakstītās grāmatas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

Par profesora dzīvi un darbiem dati apkopoti grāmatā “Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Dītrihs Andrejs Lēbers. Bibliogrāfija.” (Rīgā, 2002). Lēbera kungs bija precējies ar Kristu Anitu Lēberu no Tallinas, ģimenē ir 2 meitas un 2 dēli. Attēlos: 1. D.A.Lēbers 2002. gadā. 2. Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšana 1995.gadā. 3.Gotlaba Lēbe

Materiālu sagatavoja: 10.b klases skolnieces Rudīte Žukova un Kristīne Beregsasi. Konsultēja: skolotāja Mirdza Celmiņa.

LIIS izstrādne

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Dītrihs Lēbers bija saistīts ar šādām organizācijām:

Viņš nomira 81 gadu vecumā, 2004. gadā.

Profesors ir kremēts un urna apglabāta Hamburgas Olsdorfas kapos ( Ohlsdorf)

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Dītrihs Lēbers varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv, lursoft.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Augusts LēbersAugusts LēbersTēvs07.10.186514.02.1948
        2
        Frīdrihs Teodors LēbersVectēvs00.00.182000.00.1901
        3
        Gotlobs LēbersVecvectēvs00.00.178500.00.1846
        4
        Gvido NarkevičsPaziņa05.11.193102.09.2011
        5Edmunds TreijsEdmunds TreijsPaziņa23.07.195029.10.2012
        6Jānis RozenbergsJānis RozenbergsPaziņa16.04.193616.03.2012
        7Ilmārs BišersIlmārs BišersPaziņa01.11.193012.05.2011
        8
        Ēriks PloksPaziņa
        9Vija JākobsoneVija JākobsonePaziņa15.11.193431.01.2012
        10Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsPaziņa13.12.194315.06.2007
        11Viktors SkudraViktors SkudraPaziņa10.07.194322.05.2011
        12Raimonds BluķisRaimonds BluķisPaziņa02.03.195621.02.2002
        13Andris GrūtupsAndris GrūtupsPaziņa05.05.194915.06.2014

        01.08.1975 | Helsinku deklarācija

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

        Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.

        Pievieno atmiņas

        Birkas