Dzimis Arakstē, Valmieras rajonā, vietējā pagasta rakstveža Alfrēda un vietējās skolas (Arakstes I pak. pamatskola) skolotājas Annas Rožkalnu ģimenē.

(Sakarā ar pagasta apvienošanu dzīves vietas maiņa uz Valkas apr. Lejas ciema „Meiriem” 1933.g. )

1940. gadā ģimene pārcēlusies uz Cēsu apr. Drabešu pag. „Grūbām”.  

1937.-1943. Pamatizglītība Galgauskas – Veišu, Ieriķu un Cēsu Pilsētas I pamatskola 

1945-1950. Studijas Cēsu Skolotāju in-ta Fizikas – matemātikas fakultātē 

1950-1951. Laborants Cēsu Skolotāju institūtā 

1951-1953.  Dienests Padomju armijā 

1953-1957. Laborants Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā 

1954-1960. Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, Grafikas fakultātē 

1970. gadā  saņem Ļeņina Komjaunatnes prēmijas laureāta goda nosaukumu. 

Pirmie pieci, kuriem 1970.gada piešķirta prēmija:

• dzejnieks Leons Paegle (1890.10.06.-1926.28.01.),
• grafiķis Dainis Rožkalns 
• komponists Pauls Dambis (1936.30.06.)
• komponistsRaimonds Pauls (1936.12.01.) un
• aktrise Ņina Ņeznamova (1943.10.04.) bija 

Nozīmīgākais darbs, par ko tika piešķirta prēmija, bija cikls ‘ Latviešu strēlnieku stāsts’. Rožkalns strādājis ar domu, ka veido ilustrācijas Aleksandra Grīna romānam ‘Dvēseļu putenī’.Kad prēmija bija piešķirta un par to publiski izziņots, kāds kompartijas „augšā” atjēdzās, ka Rožkalnam tā iedota par „nepareizajiem-baltajiem” strēlniekiem. Jo viss cikls pamatā atspoguļo „balto” cīņas, „sarkanie” tikai pēdējā darbā ‘Smoļnijs’. Arī tajā grūti saprast, ir zvaigznes pie cepurēm, vai nav. Kur sarkano strēlnieku varoņdarbi – eseru dumpja apspiešana, Perekops, Kromi u.c.? Prēmiju atņemt jau nevarēja, bet to piešķīrušo komisiju par „politisko tuvredzību” atlaida gan. Vecie strēlnieki izteikuši iebildumus pret darbā ‘Smoļnijs’ redzamajiem štikiem/durkļiem, jo attēloti angļu ’Vinčestera’, bet Smoļnija apsardzei bijušas japāņu šautenes. (fragmenti: A. Vilnis)

1959-1972.  Laikraksta „Pionieris” mākslinieks 

1972-1976. LPSR Kultūras ministrijas Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvaldes priekšnieka vietnieks 

1976-2000 Latvijas Mākslas akad. pedagogs . (Pedagoģijas katedras vadītājs 1979., docents 1982., profesors 1989.)

Kopš 2000. gada-  pensionārs.

Sākot ar 1992. gadu pakāpeniska dzīves vietas maiņa no Rīgas uz Cēsu raj. Liepas pag..

***

Rožkalns bija linogriezuma, kokgrebuma un tušas zīmējumu meistars. Mākslinieks veidojis ilustrācijas vairāk nekā 60 grāmatām, un viens no nozīmīgākajiem viņa devumiem ir latviešu tautasdziesmu ilustrēšana akadēmiskajā izdevumā "Latviešu tautasdziesmas" pirmajā līdz devītajā sējumā.

Kopš 1958. gada mākslinieks piedalījies aptuveni 300 izstādēs Latvijā un ārzemēs, kā arī rīkojis vairāk nekā 50 personālizstādes. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs Rožkalns bija kopš 1964. gada.

1960. gadā Rožkalns absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu un vēlāk strādāja laikrakstā "Pionieris" par mākslinieku, kā arī darbojās Kultūras ministrijas Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvaldē. 

No 1976. līdz 2000. gadam Dainis Rožkalns bija pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Bauskas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Talsu novada muzejā un citviet. 

Atvadīšanās Valmieras krematorijas zālē.

    ****

Meita - leļļu  māksliniece Ilze Kiršteina, dēls - dizainers Arnis Rožkalns.