Dāvids Golts

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
24.08.1867
Miršanas datums:
16.03.1943
Apglabāšanas datums:
21.03.1943
Papildu vārdi:
Zeltiņš
Kategorijas:
Grāmatizdevējs, Rakstnieks, Sabiedrisks darbinieks, Tirgotājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Lielie kapi

Dāvids Golts- Zeltiņš, latvietis, bija redzams Latvijas periodisko izdevumu un grāmatu izdevējs un tirgotājs, publicists, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks.

Golts piedzima 1867.gada 5. septembrī (pēc v.s. - 24.augustā) Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā lauksaimnieka ģimenē. Nesasniedzot viena gada vecumu, viņš zaudēja tēvu.
Ar radinieku palīdzību pabeidza Ēveles draudzes skolā. Tālāko izglītošanos veica pašmācības ceļā.
1892.gadā D.Golts pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Darbojās Andreja Jurjāna teātra trupā (1896.gadā uz īsu laiku bija arī tās vadītājs). Ar trupu vasarā uzstājās Arkadijas dārzā. Trupas vajadzībām Golts sarakstīja ("Saites", "Apstākļu varā") un tulkoja (Zūdermaņa 'Laimes kaktā", "Zelta meklētāji")  lugas. Izbraukumā pa Vidzemes un Kurzemes pilsētiņām trupā līdzi darbojās arī Ādolfs Alunāns.

1897. gada 11. maijā Golts nopirka pirms tam aktierim Jānim Birzgalim piederējušo grāmatu veikalu un lasāmbibliotēku Tērbatas ielā 20, Rīgā (Valdības Vēstnesis, 11.12.1934). 
1903.gadā Golts bija viens no Latviešu grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrības dibinātājiem, bet no 1912. līdz 1922.gadam - šīs biedrības priekšsēdētājs.
Pēc 1905.gada laba sadarbība izveidojās ar Ansi Gulbi un apgādu "Dzirciemnieki", veicot ģenerālkomisionāra pienākumus Latvijā (A.Gulbis spiests pēc 1905.gada reakcijas doties uz Vāciju). Reakcijas laikā Pēterburgas tiesu palāta vairākkārta izskatījusi sūdzības pret Goltu kā cenzūras konfiscēto iespieddarbu izdevēju (t.sk. E.Cālīša apcere "Revolūcija un pretrevolūcija", 1906.gada žurnāls "Kāvi", laikraksts "Plēsums")
Savā grāmatveikalā Golts izplatīja arī Pēterburgas latviešu laikrakstus ("Pēterburgas Avīzes", "Pēterburgas Latvietis", "Pēterburgas Atbalss"). Dienā, kad avīzes pienāca Rīgā, pie veikala bija tāda avīžpuiku un pircēju drūzma, ka policijai bija darba pilnas rokas.

1907–1936. Rīgas Amatnieku Krājaizdevu sabiedrības (Krišjāņa Barona ielā 14, šai adresē, dzīvoklī nr.4, pats arī dzīvoja)  ) rīkotājdirektors.
1918. novembrī kā Latvijas Demokrātiskās partijas pārstāvis Tautas padomē G. piedalījās un runāja Latvijas valsts proklamēšanas sapulcē.

Kā atzīst vēsturnieki, starp tiem 38 Tautas padomes locekļiem, kuri 1918. gada 18. novembrī no tagadējā Nacionālā teātra skatuves pasludināja Latvijas Republiku, nebija neviena nelatvieša.


1923.gadā Dāvids Golts kopā ar brālēnu Augustu Goltu (1882-21.08.1968) un Augustu Jurjānu iegādājies A. Šnakenburga spiestuvi Mārstaļu ielā 5, Rīgā

1925. gadā Dāvids Golts kandidēja no Progresīvo pilsoņu apvienības saraksta Rīgas Domes vēlēšanās (tai pašā sarakstā arī brālēns Augusts Golts. "Valdības Vēstnesis", 11.02.1925.). Tai pašā gadā no Demokrātu Savienības kandidēja Saeimas vēlēšanās.
1926.g. izveidotā a/s "Golts un Jurjāns" pastāvēja līdz 1932.g.

No 1939. gada 3. augusta dzīvoja Rīgā, Brīvības ielā 13, dzīvoklis nr.6 (Vald.Vēstnesis, 21.08.1939.).
Pirmais Golta izdevums - paša luga "Saites" (1897). Golts apgādājis vairāk nekā 300 grāmatu, galvenokārt daiļliteratūru un kalendārus ("Vispārīgais Zobgala kalendārs" 1901.–1906., 1909.–1914., 1917., 1923.–1932.).
Nozīmīgākie Golta izdevumi: satīriskās dzejas antoloģija "Uz karstiem ķieģeļiem" (1904, sastādījis E. Treimanis–Zvārgulis), Plūdoņa sastādītā antoloģija "Dzejas pērles" (1–5, 1906), T. Zeiferta sastādītais almanahs "Jauna raža" (8–12, 1906–1910), A. Jesena sastādītā sērija "Jaunības bibliotēka" (1–14, 1908–1912), K. Skalbes "Emigranta dziesmas" (1909), Ļ.Tolstoja drāma "Tumsības vara" (1908, 1911), A.Deglava romāna "Rīga" pirmā daļa "Patrioti" (1912), Andrieva Niedras Kopoti raksti (1–10, 1925–1926), H. Senkeviča Kopoti raksti (1–24, 1930–1936). 1921–1923 izdevējdarbību veicis arī kopā ar brālēnu Augustu Goltu.
Starp Golta izdotajiem autoriem vēl minami Akuraters, Aspazija, Austriņš, Cālītis, Janševskis, Līgotņu Jēkabs, Poruks, Plūdons.
Golts rakstījis arī par grāmatu izplatīšanu ("Pēterburgas Avīzes", 1903, "Jaunās Pēterpils Avīzes", 1916).

Lielinieku okupācijas laikā 1940.gadā Golta grāmatnīcu bija paredzēts nacionalizēt. Komisija pārņemšanai jau bija satādīta, Taču vāciešu ienākšana Rīgā šos plānus izjauca.

1940. gada 14. jūnija naktī boļševiki aizveda viņa dēlu. Tas iedragā sirmā grāmatizdevēja veselību.

1943. gada 16. martā Dāvids Zeltiņš aizgāja mūžībā.

Izvadīšana notika Rīgas Lielajos kapos 1943.gada 21.martā. Visu Latvijas grāmatnieku un kolēģu vārdā vainagu uz Dāvida Golta kapa nolika bijušais grāmatnīcas "Valters un Rapa" vadītājs Jānis Grīns.


 

Avoti:

"Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918.gadam"

"Latvju grāmatnieks" Nr.1/2, 1943

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas