Dmitrijs Mendeļejevs bija krievu ķīmiķis, kas izveidoja ķīmisko elementu periodisko sistēmu. Atšķirībā no citiem tabulas veidotājiem, viņam izdevās paredzēt vēl neatklāto elementu īpašības. Vairākos gadījumos viņš pat riskēja apšaubīt atzīto atommasu pareizību, pamatojoties uz to, ka tie neatbilda periodiskajam likumam, un to apstiprināja vēlāka pārbaude.

1834.g. Mendeļējevs dzimis Toboļskā. Viņa vecāki bija Ivans Mendeļejevs un Marija Mendeļejeva. Viņa vecaistēvs bija Pāvels Sokolovs. Viņš bija pareizticīgo baznīcas priesteris Tveras reģionā. Viņa tēvs Ivans kopā ar saviem brāļiem un māsām, kamēr apmeklēja semināru, ieguva jaunu uzvārdu. Mendeļejevs ir jaunākais, septiņpadsmitais bērns ģimenē.

1847.g. tikai pēc 13 gadu vecuma, kad viņa tēva un mātes rūpnīca gāja bojā ugunsgrēkā, viņš sāka apmeklēt ģimnāziju Toboļskā.

1849. gadā trūcīgā Mendeļejeva ģimene pārcēlās uz Sanktpēterburgu, kur viņš 1850. gadā iestājās pedagoģiskajā institūtā.

1855. gadā beidzis Pēterburgas Pedagoģisko institūtu ar zelta medaļu.  Pēc skolas beigšanas  tuberkulozes dēļ, viņam nācās pāriet uz Krimas pussalas ziemeļu piekrasti pie Melnās jūras.

1857-1890- pasniedzējs, profesors, akadēmiķis Pēterburgā

1851-1861- pasniedzējs Heidelbergā

1861. gadā izdeva krievu valodā organiskās ķīmijas mācību grāmatu.

No 1863. gada profesors Pēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā.

1869.g. izveido "Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu"

1870. gadā paredzējis 3 vēl neatklātu elementu (Ga, Sc, Ge) īpašības.

1890.g. spiests pamest Pēterburgas Unversitātes profesora amatu, jo iesniedz studentu petīciju izglītības ministram, kurš atsakās to pieņemts

Pāriet darbā ķīmiskā rūpniecībā, piedalās ekspedīcijās Urālos u.c.

Paredzējis vēl 8 elementus, no kuriem 3 ieguva tikai pēc viņa nāves (Tc - 1937. gadā, Fr - 1939. gadā un At - 1942.-1943. gadā.) Vairāk kā 1500 zinātnisko darbu autors.

1907.g. mirst Pēterburgā