Rīga, Dzegužkalna kapi

Pievienot bildi!
Piesaistītie:
2apskatīt sarakstu
Papildu lauki

Pirms 10 000 gadiem tagadējā Rīgas teritorijā 28 m virs jūras līmeņa izveidojās dabīga zemes virsotne, ko tagad pazīstam kā Dzegužkalnu. Tas kļuva par rīdzinieku iemīļotu ārpilsētas atpūtas un pastaigu vietu.

XVII gs kalnā izveidojās kapsēta mirušajiem karavīriem, bet  pēc 1831. gada te sāka apglabāt arī pilsētniekus. Dzegužkalnā atdusas arī  1905. gada revolūcijas dalībnieki.

1907. gadā Rīgas dome nolēma kapsētu slēgt, jo tajā vairs nebija vietas apbedījumiem. Dzegužkalns  tika izveidots par parku.

Pašlaik nekas vairs neliecina par to, ka Dzegužkalnā  ir atradusies Pārdaugavas visvecākā kapsēta, tādēļ 30. aprīlī plkst. 17.30 kā vēstures liecība par pagātni šeit tiks atklāta piemiņas zīme. Tās autore ir tēlniece Solveiga Vasiļjeva.

Pateicoties sirmā kultūrvēsturnieka Oļģerta Auna entuziasmam, Rīgas Dzegužkalnā uzstādīta piemiņas zīme. Tā iezīmē vietu, kur reiz atradās Pārdaugavas senākie kapi un apbedīti arī vairāki 1905. gada revolucionāri. Finansējumu pirms nedēļas svinīgi atklātajai piemiņas zīmei Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 15 520 latu apmērā piešķīra 2007. gada martā. Kā piemērotāko Rīgas domes Pieminekļu padome konkursa kārtībā izvēlējās tēlnieces Solveigas Vasiļjevas piedāvāto darbu. Piemiņas zīme ir divarpus metru augsta paralēlskaldņa formā. Pieminekļa apakšējās plāksnes ir pulētas, bet augšdaļa – skaldītas. Tumšo pulēto un gaišo skaldīto virsmu saspēlē izceļas krusta zīmes. Kaut arī vairākums šā Rīgas rajona iedzīvotāju jau sen aizmirsuši vai nekad nav zinājuši, ka attiecīgajā Dzegužkalna kāpas daļā reiz atradušies 17. gadsimtā iedibināti kapi, kuros glabāts līdz pat 1907. gadam, Oļģerts Auns vairākus gadus centās panākt piemiņas vietas izcelšanu no aizmirstības. Kultūrvēsturnieks zina stāstīt, ka tā sauktajos Jērukalnu kapos apglabāti septiņi 1905. gada revolucionāri. Viņu skaitā pieci ir no tiem, kas krita demonstrantu un karavīru sadursmē 1905. gada 13. janvārī Daugavmalā vai vēlāk mira no gūtajiem ievainojumiem. Kad kapsētu slēdza, Dzegužkalnu tika lemts izveidot par parku, jo kalns un tā apkaime jau izsenis bijusi iemīļota rīdzinieku atpūtas un pastaigu vieta.

    Birkas