Dzidra Uztupe-Karamiševa (dzimusi Smiltenē) ir bijusī latviešu basketboliste un trenere. Trīskārtēja Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja, četrkārtēja PSRS čempione Rīgas TTT sastāvā, Pasaules čempionāta sudraba un četru Eiropas čempionātu zelta medaļas ieguvēja PSRS izlases sastāvā.

Bērnību pavadījusi Pārdaugavā.

 Izglītību ieguvusi Rīgas 5. vidusskolā, kur mācības beigusi 1949. gadā, un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, ko absolvējusi 1955. gadā.

Viņas brālis Ēriks Uztups bijis viens no basketbola iedibinātājiem Lielbritānijā.

 Autosportista Aleksandra Karamiševa dzīvesbiedre.

Basketbolu sākusi spēlēt Rīgas 5. vidusskolā.

1946. gadā viņa iestājās republikāniskajā bērnu un jaunatnes sporta skolā. Skolas laikā trenējās volejbolā, vieglatlētikā, bijusi Latvijas rekordiste augstlēkšanā starp meitenēm, kā arī Latvijas čempione augstlēkšanā un volejbolā.

 Spēlēja republikas un Rīgas jaunatnes izlases komandas spēlētāja volejbolā.

 Basketbolistes karjeras laikā spēlējusi Rīgas "Daugava" (1947—1958) un Rīgas TTT klubos (1958—1963).[3]Visu karjeras laiku TTT bijusi arī komandas kapteine. "Daugava" sastāvā izcīnījusi piecus Latvijas čempiones titulus.

 TTT sastāvā Uztupe-Karamiševa ir izcīnījusi četrus PSRS čempiones titulus (vēl 1956. gadā tika izcīnīta 2. vieta un 1958. gadā — 3. vieta), trīs Eiropas čempionvienību kausus.

 Aizvadījusi 84 spēles Latvijas PSR izlasē, veiksmīgi izlases sastāvā startējusi PSRS Tautu spartakiādē— 1963. gadā izcīnīta 1. vieta, 1956. gadā — 2. vieta (vēl 7. vieta 1959. gadā).

Spēlējusi PSRS izlases sastāvā, bijusi pirmā no Latvijas, kas spēlē PSRS izlasē.

 1957. gadā izcīnījusi otro vietu Pasaules čempionātā, vēl četras reizes uzvarējusi Eiropas čempionātā. Viena no pirmajām padomju Latvijas basketbolistēm.

Pēc karjeras beigām no 1965. līdz 1979. gadam bija TTT galvenā trenera Raimonda Karnīša palīdze.

Trenējusi TTP komandu, kas trīs reizes viņas vadībā izcīnīja uzvaru Latvijas čempionātā (1965, 1967, 1968).

 Bijusi TTP sporta skolas direktore, RRR sporta skolas mācību daļas vadītāja.

1956. gadā kļuvusi par PSRS Nopelniem bagāto sporta meistari.

 1973. gadā saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās treneres goda nosaukumu,

1979. gadā — PSRS Nopelniem bagātās treneres goda nosaukumu.

1998. gada oktobrī tikusi apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi.

Rīgas "Daugava" un Rīgas TTT sastāvā

• 3× Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja (1960—1962)
• 4× PSRS čempione (1960—1963)
  • vicečempione (1956)
  • bronzas medaļa (1958)
• 2× PSRS ziemas sacensību čempione (1959, 1963)
• 5× Latvijas čempione (1950, 1951, 1956, 1959, 1965)

Latvijas PSR sastāvā

• PSRS Tautu spartakiādes čempione (1963)
  • vicečempione (1956)

PSRS sastāvā

• Pasaules vicečempione (1957)
• 4× Eiropas čempione (1952, 1954, 1956, 1962)
• 3× Pasaules studentu un jaunatnes festivālu sacensību čempione (1953, 1955, 1957)

Citi sporta veidi

• 2× Latvijas PSR čempione volejbolā (1948, 1949)

***

No autobiogrāfijas enciklopēdijai LatvijasLaudis.LV

TTT - Ko nozīmē šo triju burtu kombinācija? To mums bieži jautāja. Ļoti vēlētos, lai šos burtus un komandu atcerētos šī gadsimta jaunā paaudze. TTT - tādu vārdu nesa un nes basketbola meistarkomanda, ko 1958.gadā nodibināja pie Rīgas Tramvaju un trolejbusu tresta (TTT) jaunās sporta bāzes. Komandā iekļāva sporta biedrības Daugava augstskolu kolektīvu (LVU, LLA, LVFKI) labākās spēlētājas, kuras lieliski prata apvienot gan mācības, gan darbu visaugstākajā līmenī.
Ne velti komandu atzina par aizvadītā gadsimta labāko un izcilāko komandu, kura 21 reizi kļuva par PSRS čempioni, bet 18 reizes izcīnīja Eiropas čempionvienību kausu.

Tā bija komanda, kas bija latviska, un godam nesa Rīgas vārdu pasaulē. Mums nebija iespēju piedalīties Olimpiskajās spēlēs (sieviešu basketbolu tajās ieslēdza tikai 1976.gadā), ne arī pasaules meistarsacīkstēs, jo tajās piedalīties varēja tikai PSRS izlases komanda.

1962.gadā Ļeņingradā draudzības spēlē uzvarējām ASV sieviešu izlasi. Spēle deva iespēju novērtēt savu meistarību sacensībā ar spēcīgāko pasaules komandu. Mūsu komanda varēja lepoties ar pasaules klases centra spēlētājām S.Smildziņu-Budovsku un Uljanu Semjonovu, ar lieliski saliedētu, meistarīgu spēlētāju kolektīvu. Tādu komandu izveidot spēja tikai radoši un savam darbam fanātiski ziedojušies treneri, kādi bija Oļģerts Altbergs (1958. - 1963.) un vēlāk Raimonds Karnītis.
Arī man bija gods spēlēt TTT meistarkomandā un būt par tās pirmo kapteini (1958. - 1963.) Interesanti, ka mani labākie spēlētājas gadi bija piecdesmitajos gados. Biju jau trīskārtēja Eiropas čempione, pasaules vicečempione un vairāku jaunatnes un studentu vispasaules festivālu čempione, un tikai tad TTT komandas sastāvā pirmo reizi izcīnīju Eiropas kausu un PSRS čempiones nosaukumu. Izturēt PSRS izlasē lielo slodzi un sasniegt meistarības izaugsmi man palīdzēja labā vispusīgā sagatavotība. Tai pamati tika likti jau vidusskolā, kur sporta dzirkstelīti mūsos aizdedzināja nenogurstošais fizkultūras skolotājs Arturs Puravs.

Skolas gods mums bija galvenais, to centāmies spodrināt visos sporta veidos. Un tas mums izdevās. Manā meistarībā lieli nopelni manam pirmajam trenerim Arvīdam Pētersonam, kas man sporta skolā mācīja pirmos soļus basketbolā un iesaistīja LVU volejbola komandā. Biju republikas izlases sastāvā gan volejbolā, gan basketbolā, gan vieglatlētikā. Slodzēm pieaugot, pievērsos tikai basketbolam.
Pabeigusi aktīvās sporta gaitas, sāku strādāt par treneri bērnu sporta skolā.

Liels pagodinājums bija TTT trenera Raimonda Karnīša uzaicinājums strādāt par treneri savā vecajā mīļajā TTT komandā. Manos pienākumos bija komandas fiziskā sagatavošana un tās mikroklimata veidošana. Visus jautājumus risinājām kolektīvi. Ar manu darbu R.Karnītis bija apmierināts. Sāds treneru sadarbības paraugs iepatikās arī citām padomijas komandām un tajās parādījās otrās treneres - sievietes. Tolaik mans uzdevums bija arī padarīt Uļjanas Semjonovas pirmos soļus basketbolā Rīgā un arī sadzīvē vieglākus.

Tagad, bieži tiekoties savā TTT dāmu klubiņā, atceramies kopējos cīņu brīžus laukumā. Lai arī lielais basketbols atstājis pēdas mūsu veselībā, tomēr nenoliedzami - tie bija mūsu dzīves skaistākie gadi. Žēl, ka tie nebija brīvās Latvijas laikā!