Ķīmiķis analītiķis. Dzimis Jelgavā, miris Poznaņā.

Beidzis Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļu 1906.gadā. RPI un Latvijas Universitātes mācībspēks. Sekmīgi darbojies mikroanalīzes laukā. Daudziem savienojumiem atradis jutīgās reakcijas, kas tagad sastopamas visās analītiskās ķīmijas mācību grāmatās, viens no pamatlicējiem organisko reaģentu lietošanai neorganiskajā analīzē.

Neatradis nodarbošanos dzimtenē, legrīve aiziet par skolotāju Tveras guberņā: 1908. g. viņu aicina par asistentu Rigas Politehniskā Institūta aktīvās ķīmiskas analizēs laboratorijā, un te viņš strādā visu mūžu vienā un tajā pašā darbā, pat vienās un tajās pašās telpās, šķirdamies no Rīgas tikai vasaras brīvlaikā vai kara apstākļu spiests. Pēc 1. pasaules kara legrīve atgriežas dzimtenē un strādā par asistentu Latvijas Universitātes analītiskajā laboratorijā. Šai otrā darbības laikā viņš publicē vairākus zinātniskus darbus un 1929. g. aizstāv doktora disertāciju par dažu jaunu reakciju jūtību kvalitatīvā analizē. Šo pasu tematu viņš risina līdz 1940. gada rudenim, kad, Vācijā dzīvojošo radinieku aicināts, pārceļas uz Pozenes apgabalu un aiziet pensijā. Bet arī tad viņš vēl turpinājis savu zinātnisko darbību, iekārtodams mazu privātu laboratoriju tai pašā Istabiņā, kurā dzīvojis.

Avots: Tēvija, 29.06.1944