Eduards Andersons dzimis 1914. gada 1. aprīlī.

Būdams ģimnāzijas pēdējās klases skolnieks, E. Andersons jau spēlēja US otrajā basketbola komandā, bet no 1932. gada viņš jau bija US pirmās vienības basketbolists un piedalījās visās Latvijas Universitātes basketbolistu svarīgākajās spēlēs:

• 1933. gadā Pasaules studentu akadēmiskajās meistarsacīkstēs Turīnā,
• 1935. gadā – Budapeštā un 
• 1937. gadā – Parīzē.

Viņš spēlēja US komandas sastāvā visus četrus gadus (1934–1937), kad šī komanda izcīnīja Latvijas meistaru titulu.E. Andersons bija uzticīgs basketbolam un US komandai arī 40. gados. 1939. un 1943. gadā viņš bija US basketbola komandas kapteinis.

Studējot Latvijas Universitātē tieslietas, E. Andersons aizstāvēja arī korporācijas Selonija krāsas un godu basketbola laukumā, kā arī reizēm futbola laukumā.

1938. gadā E. Andersons kļuva par Prezidiju Konventa sporta dzīves vadītāju.

Kopš 1939. gada E. Andersons arvien vairāk iesaistījās arī basketbola dzīves organizēšanā. Darbu pārtrauca padomju okupācija. 1941. gadā, sākoties “vācu laikiem”, E. Andersonu iecēla par bijušās Latvijas brīvvalsts teritorijas Fiziskās kultūras un sporta pārvaldes sporta lietu pārzini.

1943. gadā E. Andersonu iecēla par Latvijas basketbola dzīves vadītāju, viņa vietnieks bija V. Baumanis.

1950. gadā E. Andersonu arestēja un izsūtīja uz Sibīriju.

No izsūtījuma E. Andersons atgriezās 1956. gadā un darbu atrada Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē. Vorkutas šahtās sabeigtā veselība, kā arī valdošās varas neuzticība pret izsūtījumā pabijušajiem neļāva viņam no jauna aktīvi iesaistīties basketbola dzīves organizēšanā.

Iespēju robežās viņš sekoja līdzi Latvijas basketbolistu sasniegumiem kā skatītājs. E. Andersons miris 1985. gadā.