Edvards Ridzs Šmiglijs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
11.03.1886
Miršanas datums:
02.12.1941
Mūža garums:
55
Dienas kopš dzimšanas:
50424
Gadi kopš dzimšanas:
138
Dienas kopš miršanas:
30069
Gadi kopš miršanas:
82
Papildu vārdi:
Edward Rydz-Šmigly
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Leģionārs, Maršals, Militārpersona, karavīrs, Ministrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Saistīts ar Latviju
Tautība:
 polis
Kapsēta:
Warschau, Powązki-Friedhof

Dzimis Polijā, Bžežanos. Beidzis Krakovas Mākslas akadēmiju.

No 1914. g. bijis poļu leģionos, bataljona, brigādes, pulka komandieris.

1918. gada novembra līdz decembrim bijis kara ministrs, Ļubļinas kara apgabala priekšnieks, vēlāk Varšavas ģenerālā kara apgabala priekšnieks.

No 1919. gada 1. leģionu divīzijas komandieris, vadījis Viļņas ieņemšanu.

1919. gada ziemā apvienotās poļu-latviešu karaspēka grupas virspavēlnieks, piedalījies Dienvidlatgales atbrīvošanā.

Kopā ar grupas štābu atstājis Daugavpili 1920. gada 18. aprīlī.

Kā armijas komandieris vadījis Kijevas ieņemšanu, pēc tam Dienvidu frontes virspavēlnieks.

1921.-1935. g. bijis armijas inspektors. No 1935. g. Bruņoto spēku ģenerālinspektors.

Pēc 2. Pasaules kara sākuma 1939. gada septembrī bijis Armijas virspavēlnieks.

No 1939. gada 17. septembra līdz 1940. gada decembrim internēts Rumānijā. No turienes atgriezies Polijā, kur ar pieņemtu vārdu darbojies pagrīdē.

Miris Varšavā.

***

Edvards Ridzs-Smiglijs (poļu: Edward Rydz-Śmigły, dzimis 1886. gada 11. martā, miris 1941. gada 2. decembrī) bija Polijas maršals, politiķis, kā arī gleznotājs un dzejnieks. No 1936. gada - Polijas armijas augstākais virsnieks. Polijas armijas virspavēlnieks Polijas kampaņas laikā. Vadīja poļu spēkus Latvijas brīvības cīņās.

Dzimis kā Edvards Ridzs 1886. gadā Austroungārijas pilsētā Berežanos (mūsdienu Ukrainā, Ternopiļas apgabalā) Austroungārijas armijas apakšvirsnieka ģimenē. 13 gadu vecumā kļuva par bāreni. Studēja Krakovā mākslas vēsturi un filozofiju, bet Vīnē un Minhenē - glezniecību. 1910. un 1911. gadā Vīnē mācījās rezerves virsnieku kursos, pēc to beigšanas viņam tika piedāvāts dienēt armijā, tomēr Ridzs attiecās, bet iestājās poļu paramilitārajā organizācijā Związek Strzelecki "Strzelec".

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Ridzs 1914. gada jūlijā tika iesaukts Austroungārijas armijā un tā paša gada augustā iekļāvās poļu leģionu sastāvā. Karā cīnījās poļu 1. brigādes sastāvā, kuras komandieris bija Juzefs Pilsudskis. Cīnījās pret Krievijas armiju Vislas dienviddaļas reģionā. 1916. gadā ieguva pulkveža dienesta pakāpi. 1917. gadā, kad poļu leģioni atteicās zvērēt uzticību Austroungārijai vai Vācijai, tie tika izformēti, bet leģionu līderis Pilsudskis tika ieslodzīts Magdeburgas cietoksnī. Ridzam izdevās izvairīties no aresta, un viņš kļuva par slepenās poļu militārās organizācijas Polska Organizacja Wojskowa vadītāju. Šajā laikā viņš pieņēma kaujas pseidonīmu Smiglijs (Śmigły - Ātrais, Ašais), kas vēlāk kļuva par uzvārda daļu. 1918. gada oktobrī Ridzs-Smiglijs kļuva par Ļubļinā nodibinātās Polijas pagaidu valdības aizsardzības ministru. 1918. gada 11. novembrī pagaidu valdība nolika pilnvaras, bet par Polijas valsts pagaidu vadītāju kļuva no apcietinājuma atbrīvotais Pilsudskis.

Poļu-padomju kara laikā no 1919. gada februāra līdz 1921. gada martam Ridzs-Smiglijs vadīja vairākas veiksmīgas poļu armijas operācijas, piemēram, ieņemot Viļņu un Daugavpili. Tika sagatavots uzbrukums arī Rēzeknei, bet, politisku iemeslu dēļ, Latvijas valdība to nepieļāva. Vadīja Kijevas ieņemšanu. Kaujas par Varšavu laikā komandēja Centrālo fronti. Pēc Polijas neatkarības izcīnīšanas dienēja par armijas ģenerālinspektoru Viļņā un Varšavā.

1926. gada Maija apvērsuma laikā atbalstīja Pilsudski, bet vēlāk Sanācijas režīmu. 1935. gadā pēc Pilsudska nāves kļuva par valsts augstāko militāro komandieri. 1936. gada 10. novembrī Ridzam-Smiglijam tika piešķirta maršala dienesta pakāpe.

1939. gada 1. septembrī, sākoties Otrajam pasaules karam un Vācijas iebrukumam Polijā, Ridzs-Smiglijs tika iecelts Polijas armijas virspavēlnieku. Jau 7. septembrī viņš kopā ar valdību evakuējās no Varšavas uz Brestu. Kad 17. septembrī Polijā iebruka arī PSRS, Ridzs-Smiglijs deva pavēli armijai nepretoties PSRS, bet evakuēties uz Rumāniju. 18. septembrī arī pats Ridzs-Smiglijs ieradās Rumānijā un tika internēts. 27. oktobrī Rumānijā Ridzs-Smiglijs nodeva armijas virspavēlnieka funkcijas Vladislavam Sikorskim. 10. decembrī Ridzs-Smiglijs nelegāli caur Ungāriju un Slovākiju ieradās Varšavā, mēģinot darboties poļu pretošanās kustībā. Mira Varšavā 1941. gada 2. decembrī un tika apglabāts Povonzku kapsētā kā Ādams Zaviša (Adam Zawisza). Tikai 1994. gadā uz kapa tika uzstādīts kapakmens ar Ridza-Smiglija vārdu.

 

Avoti: wikipedia.org, lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        17.11.1918 | Naczelnik Państwa Józef Piłsudski powołał rząd Jędrzeja Moraczewskiego

        Rząd Jędrzeja Moraczewskiego (formalna nazwa - Tymczasowy Rząd Ludowy Republiki Polskiej) – gabinet pod kierownictwem socjalistycznego premiera Jędrzeja Moraczewskiego, utworzony 17 listopada 1918 przez Józefa Piłsudskiego. Pod względem organizacyjnym i prawnym kontynuował prace powołanego przez Radę Regencyjną prowizorium rządowego Władysława Wróblewskiego. Politycznie był częściowo kontynuacją rządu lubelskiego Ignacego Daszyńskiego, który podporządkował się Józefowi Piłsudskiemu.

        Pievieno atmiņas

        18.11.1918 | Zaprzysiężono rząd Jędrzeja Moraczewskiego

        Rząd Jędrzeja Moraczewskiego (formalna nazwa - Tymczasowy Rząd Ludowy Republiki Polskiej) – gabinet pod kierownictwem socjalistycznego premiera Jędrzeja Moraczewskiego, utworzony 17 listopada 1918 przez Józefa Piłsudskiego. Pod względem organizacyjnym i prawnym kontynuował prace powołanego przez Radę Regencyjną prowizorium rządowego Władysława Wróblewskiego. Politycznie był częściowo kontynuacją rządu lubelskiego Ignacego Daszyńskiego, który podporządkował się Józefowi Piłsudskiemu.

        Pievieno atmiņas

        14.02.1919 | Poļu— Padomju Krievijas karš

        Poļu—padomju karš (krievu: Советско-польская война) jeb Poļu—boļševiku karš (poļu: Wojna polsko-bolszewicka) bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš (1918–1921) starp Krievijas vairāk kā 100 gadus okupēto un 1918.g. atjaunoto Polijas valsti un Padomju Krieviju. Tas sākās Krievijai laužot Brestļitovskas miera līgumu. Tajā, Krievija un Ļeņins, Rietumu valstu spiediena rezultātā ar šo līgumu martā atzina tautu pašnoteikšanās tiesības, bet pēc Vācijas sabrukuma 1918. gada novembrī- līgumu lauza un iebruka kaimiņu zemēs, cenšoties atjaunot Krievijas impērijas teritoriju. Karš beidzās tikai 3 gadus vēlāk- ar Rīgas miera līguma parakstīšanu 1921. gada 18. martā.

        Pievieno atmiņas

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Pievieno atmiņas

        30.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem

        Pievieno atmiņas

        07.05.1920 | Kijevas ofensīva (1920)

        Pievieno atmiņas

        13.08.1920 | Wojna polsko-bolszewicka: Armia Czerwona pod wodzą marszałka Michaiła Tuchaczewskiego uderzyła na Warszawę

        Bitwa warszawska (pot. cud nad Wisłą) – bitwa stoczona w dniach 13-25 sierpnia 1920 w czasie wojny polsko-bolszewickiej. Zadecydowała o zachowaniu niepodległości przez Polskę i przekreśliła plany rozprzestrzenienia rewolucji na Europę Zachodnią. Zdaniem Edgara D'Abernon była to 18. z przełomowych bitew w historii świata.

        Pievieno atmiņas

        15.08.1920 | Schlacht bei Warschau

        Die Schlacht bei Warschau (gelegentlich auch als das Wunder an der Weichsel, polnisch Cud nad Wisłą bezeichnet) war die entscheidende Schlacht im Polnisch-Sowjetischen Krieg, der kurz nach dem Ende des Ersten Weltkrieges begann und mit dem Frieden von Riga endete. Die Schlacht von Warschau wurde vom 13. bis zum 25. August 1920 ausgetragen, als Kräfte der Roten Armee unter Michail Tuchatschewski auf die polnische Hauptstadt Warschau und die nahe gelegene Festung Modlin zu marschierten. Am 16. August führten die polnischen Kräfte unter Józef Piłsudski einen Gegenangriff aus Süden durch, der die sowjetischen Kräfte zu einem unorganisierten Rückzug nach Osten über die Memel zwang. Geschätzte 10.000 Rotarmisten wurden getötet, 500 waren vermisst, 10.000 verwundet und 66.000 gerieten in Kriegsgefangenschaft. Auf polnischer Seite wurden 4.500 Soldaten getötet, 10.000 waren vermisst und 22.000 verwundet. Vor dem polnischen Sieg an der Weichsel sahen sowohl die Bolschewiki als auch die Mehrheit der ausländischen Experten Polen am Rand der Niederlage. Der überwältigende, unerwartete polnische Sieg schwächte die sowjetischen Kräfte entscheidend. In den folgenden Monaten konnten weitere polnische Siege erreicht, die Ostgrenze Polens weit nach Osten vorgeschoben und im Friedensvertrag von Riga die Unabhängigkeit Polens gesichert werden.

        Pievieno atmiņas

        08.11.1923 | Alus Pučs Minhenē

        Pievieno atmiņas

        02.10.1938 | Wojska polskie wkroczyły na czechosłowackie Zaolzie

        Zaolzie zostało przyłączone do Rzeczypospolitej 2 października 1938 roku, gdy korzystając z dogodnej sytuacji międzynarodowej (brak sprzeciwu mocarstw zachodnich wobec zmian granicznych wymuszanych przez nazistowskie Niemcy, faszystowskie Włochy i militarystyczną Japonię) Polska wykorzystała okazję i w czasie nacisków Adolfa Hitlera na Czechosłowację (układ monachijski) przekazała Czechom ultimatum, w którym żądała oddania Zaolzia. Rząd czechosłowacki zgodził się spełnić polskie warunki i Czechosłowacja przekazała Polsce sporne tereny.

        Pievieno atmiņas

        01.09.1939 | Sākās 2. Pasaules karš - WW2. Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā. PSRS pievienojas Vācijai 2 nedēļas vēlāk

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.

        Pievieno atmiņas

        17.09.1939 | Otrais Pasaules karš. Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, un tajā iesaistījās lielākā daļa pasaules valstu visos kontinentos. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Karš notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 14. septembrim un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Kara rezultātā tika mainītas pasaules valstu robežas un okupētas daudzas teritorijas līdz pat 1991. gadam. Daļa no teritorijām, kā Prūsija, Piedņestra, Abhāzija, Tiva, Kuriļu salas, Karēlija ir Krievijas okupētas joprojām.

        Pievieno atmiņas

        Birkas