Operdziedātājs. Dzimis Latvijā, miris Torkijā, Anglijā.

Edvīns Krūmiņš dzimis Rīgā  un no 1929.—1934.gadam mācījies dziedāšanu Tautas konservatorijā. 1934.gadā iestājies Latvijas konservatorijā prof. V. Stotta dziedāšanas klasē, kuru beidzis 1940.gadā. Jau studiju laikā angažēts Latvijas radiofonā par dziedātāju un tēlotāju drāmas ansamblī pie režisora Jēkaba Zaķa. Radiofonā viņš uzstājies ap 120 reizes. Daudz koncertējis lauku sarīkojumos. 1939. g. rudenī Liepājas operas direktors Silenieks angažē Edvīnu Krūmiņu baritona lomām. Liepājā viņš dzied Jevgeņijā Oņeginā, Trubadūrā, Karmenā. Taču jaunā dziedoņa mērķis ir Rīga. 1940. gadā Edvīns Krūmiņš ir jau Rīgā, kur paliek līdz pat 1944. gadam, kad sākas trimdas gaitas. Viņš apliecina ne vien savas balss dotumus, bet arī tēlotāja dāvanas. Viņš dzied Rigoleto, Seviljas bārddzini, Jevgeņijā Oņeginā, Traviatā, Toskā, Bohēmā, Aidā, Hamletā un vairākās operetēs. Trimdas gadi, kas sākumā daudz sola, neattaisnojas. ledzīvoties svešā vidē, citās mākslas tradicijās, atminēt anglosakšu publikas gaumi, nav viegla lieta. Krūmiņš pēc pirmiem mēģinājumiem atskārst, ka ir velti lauzties aizslēgtās durvīs. Lai eksistētu, māksliniekam jāpārorientējas uz privātuzņēmību.

Avots: Laiks, 1967