Pēc gara un darbīga mūža gandrīz 87 gadu vecumā Betezdā, Merilendā pie Vašingtonas, 1. augustā mirusi bērnu un jaunatnes psiholoģe Eleonora Upatniece. Ar viņas aiziešanu zudusi viena no brīvās Latvijas izglītības darbiniecēm, kuras darbs un padoms veicināja pāri par 30 gadu trimdas latviskās audzināšanas un mācīšanas centienus. Eleonora Upatniece, dzimusi Jēgere. bija vidzemniece, dzimusi 1893. g. 28. oktobrī. Gaišo bērnību pārtrauc tēva nāve un no 15 gadiem Eleonorai, pelnoties ar privātstundām, jāpalīdz ģimenes uzturēšanā. Pēc ģimnāzijas pabeigšanas ieguvusi skolotājas tiesības, viņa strādā par mājskolotāju, pēc tam Dikļu draudzes skolā un pēc Rīgas krišanas 1917. gadā dodas bēgļu gaitās, nonākdama Tomskā. Atgriezusies 1920. g. Latvijā. E. Upatniece strādā par skolotāju un studē Latvijas Universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātē, sevišķi interesēdamās par bērnu psiholoģiju un audzināšanu. 1924. gadā viņa sāk Latvijas apstākļos vēl nebijušu darbu, kas kļuva par viņas īsto aicinājumu un dzīves piepildījumu — pedagoģiskās psiholoģijas izveidošanu. Šajās pūlēs viņai palīdzēja nākamais dzīves biedrs K. Upatnieks. Kad pie Izglītības ministrijas izveidoja Rīgas pilsētas jaunatnes pētīšanas institūtu, ko 1936. gadā pārdēvēja par Rīgas pilsētas psihotehnikas un arodizvēles institūtu, viņa tajā nostrādāja pāri par 20 gadu. Pētniecības darbs norisinājās institūtā, bet atklājumus un atziņas E. Upatniece nesa tautā ar lekcijām, rakstiem un referātiem radiofonā. 1943. gadā viņa šīs atziņas publicēja grāmatā "Mazbērnu un bērnu garīgā audzināšana". Arī bēgļu posmā Vācijā viņa iekārtoja padomdošanu, lasīja lekcijas vecākiem un skolotājiem. Pēc ieceļošanas ASV E.Upatnieces audzinātājas darbs vairāk izpaudās, rakstot laikrakstos, žurnāla "Trimdas skola", un piedaloties skolotāju konferencēs. Viņa rūpīgi sekoja trimdas bērna jaunās situācijas problēmām, kuras tieši novēroja audzinot savus mazbērnus. E. Upatniece atzina, ka pirmais svarīgākais solis bērna mācīšanā ir iemācīšana lasīt. No lasīt mācīšanas latviešu valodā atkarāsies, vai viņš ieaugs latviešu kultūrā. Pēc veseluma metodes viņa sastādīja arī ābeci un pirmo lasāmo grāmatu "Avotiņš", ko 1975. gadā izdeva LNAK izglītības nozare. Viņas referāti ir ieskaņoti pašas lasījumā skaņu lentēs. Eleonora Upatniece atzina, ka audzināšanā svarīgākie faktori ir priekšzīme un mīlestība. Šai atziņai arī viņa pati sekoja ar sirsnību, atsaucību un dziļu iejušanos. Arēji viņas darba nozīmi un panākumus apliecina Latvijā piešķirtais Triju zvaigžņu ordenis un Ziemeļamerikas latviešu kultūras fonda un ALA piešķirtie goda diplomi.

Pēdējā gadā viņa dzīvoja pie meitas Mirdzas un viņu pārpelnoja 6. augustā. Par viņu sēro meita Mirdza, dēli Juris un Ojārs, mazbērni un citi ar piederīgie.

Avots: Laiks, 27.08.1980