Mirusi Wynnewood (ASV). 

Ella Kodola dzimusi 1912. gada 29. aprīlī Tukumā. Tēvs Pauls Aleksandrs, būdams uzņēmīgs cilvēks, ar sievu Edi apmetās uz dzīvi Mellužos un kļuva par Kimmela alus darītavas pārstāvi Jūrmalā. Pauls Kodols pretī Mellužu parkam atvēra nelielu veikalu. Ella un viņas jaunākā māsa Milda mācījās Pumpuru pamatskolā un Dubultu vidusskolā. Ella 1930. gadā apprecējās ar Jāni Skuju, ģimenē piedzima divi dēli - Ilmārs un Ēriks. Laulība izira, un Ella abus dēlus audzināja viena, tēvam palīdzot. Kādu laiku viņa strādāja par bufetes vadītāju Asaru dzelzceļa stacijā. Dēli palīdzēja mātei pārdot laikrakstus, papirosus un citas mantas mazā kioskā līdzās stacijas ēkai. Latvijā ienāca Padomju Savienības karaspēks, un abi zēni vēroja ar brezentu pārsegtos sarkanarmijas vilcienu ešelonus ripojam garām stacijai uz Ventspils pusi. Ella 1940. gadā salaulājās ar Jāni Dambergu, ģimene pārcēlās uz dzīvi Beberbeķu ielā pie Babītes pagasta robežas. Vecāki iegādājās gotiņu, un abi dēli to ganīja līdzās Jūrmalas dzelzceļa sliedēm. Daudzus gadus vēlāk ģimenes draugi stāstīja, ka atceras
redzējuši divus puisēnus zilos mētelīšos dzelzceļa malā mājam pasažieriem. Jānis Dambergs strādāja rūpnīcā VEF par smalkmehaniķi un kopā ar citiem darbiniekiem 1944. gada 4. oktobrī ar kuģi no Rīgas atstāja Latviju. Ģimene laimīgi nokļuva Gdiņā, toreizējā Gotenhafenā, un tika nometināta vācu ieņemtā Polijas apgabalā Tomas pilsētas tuvumā. Nākamā gada janvāri, sarkanarmijai tuvojoties, Dambergi pievienojās citiem bēgļiem. Pēc nedēļas bēgļi sasniedza dzelzceļa maģistrāli Konicas ( Chojnice) pilsētā. Braucot ar vairākiem vilcieniem cauri Vācijai, ģimene nokļuva Keppelsdorfas ciemā pie Zonnenbergas pilsētas, Tīringas apgabalā, kur koka barakās bija apmetušies vairāki vefieši ar ģimenēm. Taču drīz viņi uzzināja, ka šis apgabals iekļauts krievu okupācijas zonā. Vefieši atkal bija spiesti bēgt, šoreiz ar īrētu smago auto uz Vircburgu, kur Dambergiem kazarmās ierādīja ceturtdaļu istabas. Turpat citā istabā dzīvoja Ellas jaunākā māsa Milda Krulle ar savu ģimeni un vecmāmiņa Ede. Dambergi īsu laiku uzturējās Karlsrūes nometnē, no turienes caur Ludvigsburgu 1950. gadā, dabūjuši Augustanas luterāņu baznīcas galvojumu, ieceļoja ASV un apmetās Konektikutas pavalsts Midltaunas (Middletown) pilsētā. Ellas māsa Milda ar māti Edi izbrauca uz Austrāliju. Mildas ģimenē bija četri bērni un tikai viens pelnītājs, tādai ģimenei ASV bija grūti atrast galvotāju. Amerikā Ella vispirms strādāja par apkopēju vietējā bēru namā. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Kromvellu, Ella atrada darbu apmēram 400 akru lielajā Pīrsonu ģimenes dārzniecībā. Pamazām ģimenes apstākļi uzlabojās, Dambergi uzcēla skaistu ģimenes māju Portlandē, Konektikutas upes krastā un izskoloja abus dēlus. Ilmārs ir atvaļināts ASV armijas pulkvežleitnants, jaunākais dēls Ēriks - profesionāls civilinženieris. Ellai patika uzņemt viesus, viņa devās
uz Latviju un viesojās Austrālijā pie mātes Edes un māsas Mildas. Jāņa Damberga veselībai pasliktinoties, ģimenes māja Portlandē bija jāpārdod, Jānis un Ella pārcēlās uz dzīvi pie dēla Ērika un viņa ģimenes Skenektedijas pilsētā Ņujorkas pavalstī. Jānis Dambergs nomira 1987. gadā. Ella Damberga pieņēma vecākā
dēla piedāvājumu pārcelties uz Vašingtonas draudzes pensionāru namu un tur aktīvi iesaistījās baznīcas
draudzes un pensionāru nama sabiedriskā dzīvē. Ella un divas citas draudzenes ieguva "trejmeitiņu" nosaukumu, jo turējās kopā un apmeklēja visus sarīkojumus. Veselībai pasliktinoties, Ella 2004. gada vasarā pārcēlās pie dēla Ērika un vedeklas Staņislavas uz Ardmori pie Filadelfijas. Ellai ļoti patika dzīvnieki, viņa bezgala mīlēja savu suni Cēzaru un kaķi Brenci. Brencis kopā ar viņu pārcēlās arī uz Vašingtonu. Tur reiz kādā pievakarē Brencis bija iedomājies no trešā stāva dzīvokļa balkona pa notekcaurulēm apstaigāt pensionāru namu no ārpuses. Kaķis nokrita un aiz izbailēm noslēpās, viņu atrada tikai nākamā rītā. Ella pat uzrakstīja stāstiņu par pensionāru nama pieciem kaķiem. Ella Damberga bija tipiska latviešu sieviete un māte, izpalīdzī-
ga, draudzīga un laipna. Viņa vienmēr vairāk domāja par ģimeni nekā par sevi, gādāja un rūpējās par bērniem, reizēm strādājot smagu fizisku darbu. Viņas māte Ede nomira Austrālijā 1982. gadā 94 gadu vecumā, jaunākā māsa Milda 2006. gadā, sasniegusi 92 gadu vecumu. Viens no Ellas mīļākiem izteicieniem bija: "Par saviem gadiem es neuztraucos, bet mani dēli gan paliek veci." Mūža beigās viņa gan vienu otru reizi izteicās: "Vecie cilvēki dzīvo pārāk ilgi."
Ellu Dambergu ģimene un kupls draugu pulks uz pēdējo atdusas vietu izvadīja 31. maijā. Izjustus svētvārdus teica diakone leva Dzelzgalve, sēru dziesmas pavadīja ērģeļniece Mudīte Streipa - Pizzini. Atvadvārdus mātei
teica abi dēli. No Latvijas bija atbraukusi krustmeita Brigita Muzikante un atvadījās Austrālijas un Latvijas radu vārdā.

Avots: "Laiks", 14.07.2007 un 18.08.2007