Rakstniece Ella Kreišmane dzimusi 1912. gada septembrī Jelgavā. Deviņpadsmit gadu vecumā pārceļas uz dzīvi Rīgā, kur beigusi Latvijas Jaunatnes savienības ģimnāziju un Augstākos stenogrāfijas kursus. Stenografējusi daudzos kongresos un sanāksmēs; bijusi Latvijas lauksaimniecības kameras stenogrāfiste un šai darbā kameras rīkotajās Zemnieku dienās apbraukājusi visus Latvijas novadus. Studējusi modernās valodas Haidelbergas Universitātē Vācijā un Melburnas Universitātē Austrālijā.

Deviņus gadus ar ģimeni nodzīvojusi ASV, pēc tam atgriezusies Austrālijā. Bijusi rosīga Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas darbā.

Darbība dažos Ellas Kreišmanes stāstos noris viņas pašas bērnības un pusaudzes gadu Latvijas panorāmā, taču vairums stāstu rāda cilvēku dzīvi Vācijām Austrālijā un Ziemeļamerikā. Tie ir vai nu kara izmesti cilvēki pasaulē, vai arī tādi, kuriem lielai daļai nav droša pamata dzīvē, kam bieži iemesls ir viņu pašu raksturs. Tie meklē vietu, kur iesakņoties, meklē pamatus, uz kā nostāties. Iezīmējas vientulības un mājās atgriešanās motīvs. Bieži ārēji trauslas un atturīgas sievietes izšķiršanās brīžos parāda iekšēju stiprumu, spītu, uzdrīkstēšanos. Rādīti nevien latvieši, bet arī cittautieši. Autores skatījums gaišs. Viņa tic, ka tās radītie cilvēki atgriezīsies mājās, kādas tās arī nebūtu – īstas vai iedomātas. Stāstījums reālistisks, mierīgs. Tas ir kā vara gravējums, kur mākslinieka roka ievilkusi ainas no cilvēka dzīves ar viņu pārdzīvojumiem un vēlmēm.

Avots: http://www.laikrakstslatvietis.com