Elmārs Kelle

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
27.01.1922
Miršanas datums:
17.07.2016
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

LATVIEŠU JŪRNIEKS ELMĀRS KELLE

Latvijas jūrniecības veterānu vidū ir daudz pieredzējušujūrasbraucēju ar interesantiem un notikumiem bagātiemdzīvesstāstiem. Lielākoties tie ir tālbraucēji jūrnieki, kuru autobiogrāfijas un pašu atmiņas tiek glabātas Rīgasvēstures un kuģniecības muzeja Latvijas kuģniecībasvēstures nodaļas kartotēkās. Šoreiz stāsts būs par vīru, kuršlielāko sava darba mūža daļu pavadījis tepat, Latvijas ostās, uz ostas velkoņiem un ledlaužiem, būdams šo navigācijai tik svarīgo peldošo līdzekļu kapteinis. Tas ir Elmārs Kelle, kurš, spriežot pēc dokumentiem, par ostas velkoņu kapteini bijis jau no tālā 1952. gada, kad uzņēmās velkoņa,,Saturns” vadību. Tiesa gan, darba specifika uz šiem kuģiem iepazīta vēl agrāk, kad 1944. gada 27. janvārī viņšsāka darba gaitas kā matrozis uz ostas ledlauža ,,Lāčplēsis”.

Elmārs Kelle dzimis 1922. gada 27. janvārī Liepājas apriņķa Kalētu pagastā. Pēc tam bērnība pavadīta Liepājā, Tosmares rajonā. Kā pirmo nopietno darba vietu savāautobiogrāfijā E.Kelle min jauno Latvijas Republikas tūristu tvaikoni “Banga”. Tur viņš nonāca, mācotiesvidusskolas pēdējā klasē, vasaras brīvlaikā, kad pēc paziņu ieteikuma tika pieņemts Latvijas pirmā tūristu tvaikoņakomandā. Raksta autora priekšā uz galda nolikts laikraksta ,,Tēvijas Sargs” 1939. gada 7.jūlija numurs, kur redzamas tvaikoņa “Banga” kapteiņa Mārtiņa Gotlība Zariņa un citu kuģa apkalpes locekļu fotogrāfijas, tostarp arī jaunākā matroža jeb jungas Elmāra Kelles fotoattēls. Kuģa apkalpes sastāvā viņš bija no 1939. gada 20. jūnija. Dienu iepriekš šis Latvijas tūristu tvaikonis, kurš varēja uzņemt 132 pasažierus, devās savā pirmajā oficiālajā braucienā pa Daugavu no Rīgas pils līdz jūrai ar Valsts prezidentu Kārli Ulmani uz klāja. Savā pirmajā darba dienā Elmārs Kelle kākuģa apkalpes loceklis piedalījās “Bangas” sešas stundas ilgajā braucienā līdz Roņu salai. Komandas sastāvā Elmārs Kelle pabija neilgi, tikai līdz 1939. gada 18. augustam. Tomēr šajā laikā viņš iepazina visus grūtākos ikdienas darbus uz kuģa, kuri bija viņa, jaunākā apkalpes locekļa, pienākums. Sākumā jaunais jūrnieks bija pavāra palīgs, tad tika norīkots jaunākā matroža darbā. Divu mēnešu laikātika apmeklēta Somija, pabūts Turku, kā arī aizkuģots līdzZviedrijai, Stokholmas ostai. Jāpiebilst, ka pirmais kuģis, uz kura kāpa junga (tā jūrnieku valodā sauca jaunākosmatrožus) Elmārs Kelle, gāja bojā 1944. gada 28. februārī, uzbraucot uz akmeņiem netālu no Kihnu salas.

1940. gada 20. septembrī Elmārs Kelle uzsāka darbu kākantora darbinieks Latvijas kuģniecības sabiedrībā, vēlāk G. Freimaņa kuģu aģentūrā. Pēdējā iestādē viņš strādāja jau vācu okupācijas gados līdz pat 1943. gada 17. martam, kad tika nomainīta darba vieta. Kuģu aģentūrā nācās pildīt kuģu aģenta pienākumus un izmantot savas labās angļu valodas zināšanas, kuras bija iegūtas jau vidusskolas laikā. Tās palīdzēja apgūt privātskolotājs, pēc tautības anglis. Pēc tam Elmārs Kelle kļuva par motorkuģa “Bru” matrozi. Šis kuģis tolaik bija Vācijas īpašumā, bet kuģoja ar Latvijas karogu. Uz kuģa viņš bija nepilnu gadu, kad, kā jau iepriekš minēts, tika iekļauts ostas ledlauža “Lāčplēsis” komandā. 1945. gadā Elmārs Kelle sāka darbu uz Latvijas ostu velkoņiem. Vispirms, tūlīt pēc kara beigām, no 1945.gada 17.maija viņš četrus mēnešus strādāja Liepājas ostā, pēc tam pavisam neilgu laiku bija tvaikoņa “Omsk” matrozis un tvaikoņa “Ilga” otrais stūrmanis.

Kā katram jūrniekam, arī Elmāram Kellem bija jāapgūst jaunas zināšanas. No 1945. līdz 1946.gadam viņš amata prasmi pilnveidoja tālaika Mācību kursu kombinātā, kur, pabeidzot apmācības kursu, tika saņemts tuvbraucēja stūrmaņa diploms. Mācību kursu kombinātā Elmārs Kellebija nokļuvis, sekojot pazīstamā komandkapteiņa Hugo Legzdiņa aicinājumam mācīties un pilnveidot praksē iegūtās zināšanas. Hugo Legzdiņš sastapa Elmāru KelliLiepājā, kur bija ieradies, lai sameklētu audzēkņus Mācību kursu kombinātam Rīgā. Tur Hugo Legzdiņš bija Elmāram Kellem astronomijas pasniedzējs. Vēlāk, strādājot uz ostas velkoņiem, paralēli tiek paaugstināta kvalifikācija, līdz 1959.gada 14.februārī, absolvējot LPSR Zivju rūpniecības ministrijas kuģu vadītāju kursus, apliecībā tiek ierakstīts, ka Elmārs Kelle ieguvis tālbraucēja stūrmaņa kvalifikāciju. Zinību apguvē viņš atšķīrās no citiem saviem amata brāļiem. Elmārs Kelle ieguva arī angļu valodas pasniedzēja specialitāti, 1972.gadā absolvējot Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultāti. Šis fakts liecina, ka Elmārs Kelle vienmēr gribējis apgūt iespējami vairāk zināšanu, kas var noderēt profesionālajā darbībā un arī ikdienas dzīvē. Kā atzīst pats Elmārs Kelle, svešvalodu apguve ir viņa otra lielākā aizraušanās. Pirmajā vietā bija darbs uz kuģiem.

Strādājot par velkoņu kapteini, tika tauvoti lielie kuģi, pildīti arī glābšanas darbi, ja bija nepieciešams. Ostas reidā tika nogādāti loči un ar ledlaužu palīdzību lauzts ledus Rīgas jūras līcī un Irbes šaurumā. Bijuši arī starpgadījumi. Reiz Rīgas ostas ledlauzis “Lāčplēsis” iesala Rīgas līča ledos un veselu mēnesi nespēja atbrīvoties no gūsta. Pārtiku un citas nepieciešamās preces piegādāja ar lidmašīnu un nometa lejā pie ledlauža.

No 1946. līdz 1952. gadam Elmārs Kelle strādāja par Rīgas ostas ledlauža “Lāčplēsis” kapteiņa vecāko palīgu. No 1952.gada 21.jūlija viņš gandrīz septiņus gadus ir 1946.gadā Somijā uzbūvētā ostas velkoņa “Saturns” kapteinis. Gandrīz tikpat ilgi ir pabūts par kapteini uz ostas velkoņa “Koteļščik”, un Rīgas ostas darbības nodrošināšanā E.Kellem nebija noslēpumu. Velkoņa “Koteļščik” apkalpē bija 27 cilvēki, tas Rīgas ostas bilancē tika pieņemts 1959.gada 20.janvārī ar Rīgas jūras tirdzniecības ostas pavēli Nr.25, un tā paša gada 16.februārī par kapteini tika iecelts Elmārs Kelle. 1970.gada 20.februārī velkoni nodeva Mangaļu kuģu remonta rūpnīcas rīcībā, bet pats pieredzējušais ostas velkoņu kapteinis jau bija devies darbā uz mazliet citādāk kuģa – ostas ledlauža “Jurijs Lisjanskis”. Ledlauzi būvēja Ļeņingradā. Elmārs Kelle ar biedriem devās uz kuģu būvētavu, sekoja līdzi ledlauža būvniecības procesam, “pieņēma” kuģi un atgādāja Rīgas ostā. Kuģa apkalpē bija 40 cilvēku.

Ledlauzis “Jurijs Lisjanskis” Rīgas ostā strādāja neilgi, aptuveni divus gadus. Vasaras un rudens sezonā tas devās uz Arktikas rajoniem, nodrošināt navigāciju un palika tur līdz novembrim. 1967.gadā “Jurijs Lisjanskis” tika atdots atpakaļ Ļeņingradas ostai. Ledlauža apkalpē Elmārs Kellebija kapteiņa vecākais palīgs un nostrādāja līdz 1967.gada 18.martam, kad tika iecelts par Rīgas ostas flotes maiņas kapteini. Šajā amatā Elmārs Kelle strādāja uz dažādiem ostas flotes kuģiem: gan uz velkoņa “Dzintars”, gan uz naftas bunkurētājkuģa “Kaspij”, gan uz tankkuģa “Balta”. Vairāku gadu desmitu darbā apgūtā amata prasme ļāva Elmāram Kellem godam vadīt šos kuģus. 1993.gada 20.martā pieredzējušais kapteinis kļuva par Rīgas ostasflotes priekšnieka vietnieku un šajā administratīvajā darbā strādāja līdz 1994.gada 22.februārim, kad tika pieņemts jauns izaicinājums un Elmārs Kelle kļuva par jaunā Rīgas ostas ledlauža “Varma” kapteiņa vecāko palīgu. Ledlauzi Rīgas osta iegādājās tā paša gada 13.februārī, un tā galvenais uzdevums bija un paliek nodrošināt labvēlīgus navigācijas apstākļus Rīgas jūras līcī un it īpaši Irbes šaurumā. Sevišķi grūtas un bargas esot bijušas 1996. un 1997. gada ziemas, kad darba bijis daudz. Elmārs Kelle uz “Varmas” nostrādāja piecus gadus un pelnītā atpūtā devās tikai 1999.gadā. Pārskatot visu viņa dzīves gājumu, redzam, ka darbā uz kuģiem jūrā un uz ostas velkoņiem aizvadīti mūža 60 gadi. To spēj tikai cilvēks, kurš ļoti mīl savu profesiju, pārzina visas darba nianses, ir atbildīgs, prasīgs pret sevi un citiem. Tad arī gadu desmiti uz kuģiem nav nasta, un tad ir gandarījums par paveikto.

Elmārs Kelle ir ne tikai pieredzējis jūrnieks, bet arī daudz darījis, lai liecības par Latvijas kuģniecības vēsturi tiktu saglabātas. Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas krājumā ir viņa dāvinātie personas dokumenti, fotogrāfijas, kas vēstīs nākamajām paaudzēm par Elmāra Kelles darbību Latvijas jūrniecībā. Novēlam viņam veselību un radošu garu, kā arī ceram uz turpmāku sadarbību!

A. Cekuls

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas