Dziedātājs un Operas orķestra mākslinieks.

Roberts Zommers bija dziedātājs un vijolnieks vienā personā. Dziedāšanu viņš mācījies pie Paula Saksa, 20. gadu vidū uzsācis opersolista gaitas mūsu Nacionālajā operā.

Atsauksmē pēc kāda dziesmu vakara norādīts, ka kā tenors Roberts Zommers nav nekas izcils, taču publikai viņa priekšnesumi acīmredzot patikuši, jo ziedu bijis veseliem klēpjiem. Citur atkal rakstīts, ka Zommers ir lirisks, noslīpēts tenors, ar lielu balss lokanību un svaigumu. Vislabāk dziedonis juties liriskās, pat skumjas noskaņas dziesmās. Viņš iestudējis Skarlati, Doniceti, Šuberta, Šūmaņa, Čaikovska, Grīga, Lista, mūsu pašu Emīla Dārziņa un Arvīda Žilinska dziesmas. Droši vien vairāk taisnības bija tiem, kas slavēja dziedoņa sniegumu, jo Roberts Zommers pievienojās radiofona solistu pulkam un uzstājās arī koncertos arī kopā ar radiofona orķestri.

Presē lasāma arī ziņa, ka 1937. gadā brīvmākslinieks Roberts Zommers salaulājies ar Zentu Lazdiņu.

Pēc 2. pasaules kara Roberts Zommers joprojām redzams LPSR Operas un baleta teātra solistu štatā. Savukārt radio datu bāzē atzīmēts, ka Roberta Zommera mūža gājums noslēdzies 1984. gadā – kas noticis tenora dzīvē padomju laikā, par to ziņu man nav. Toties Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Rīgas radiofona dziedātājs un vijolnieks Roberts Zommers bija biežs dalībnieks koncertos, kā arī fabrikā Belakord viņš iedziedājis daudzas skaņuplates – to vidū bijušas tautasdziesmas un Oskara Stroka kompozīcijas, skanīgi tango, Dona Hozē ziedu ārija no operas Karmena, kā arī Edgara Straumes sacerēti valši.