Emanuels Laskers (vācu: Emanuel Lasker; dzimis 1868. gada 24. decembrī, miris 1941. gada 11. janvārī) bija ebreju izcelsmes vācu šahists, matemātiķis un filozofs. Bijis pasaules šaha čempions no 1894. līdz 1921. gadam.

Biogrāfija

Dzimis 1868. gadā Prūsijas pilsētā Berlinhenē sinagogas kalpotāja ģimenē. 11 gadu vecumā tika nosūtīts uz Berlīni apgūt matemātiku. Tur dzīvoja pie sava vecākā brāļa, kurš arī iemācīja jaunajam Laskeram spēlēt šahu. Studiju gados viņš sāka piedalīties Berlīnes šaha biedrības rīkotajos turnīros.

Nopietnās sacensībās sāka piedalīties kopš 1889. gada. Pēc uzvarām vairākos augsta līmeņa turnīros un mačos, 1894. gadā izaicina toreizējo pasaules čempionu Vilhelmu Šteinicu. Šteinics izaicinājumu pieņem, bet mačā par čempiona titulu pāliecinoši zaudē (-10, +5, =4). Laskers kļūst par otro oficiālo pasaules čempionu.

Turpmākajos gados Laskeram vairākkārt nākas aizstāvēt savu titulu. 1910. gadā viņš tikai ar grūtībām spēj panākt neizšķirtu mačā ar austriešu lielmeistaru Karlu Šlehteru, kas tomēr ļauj viņam saglabāt pasaules čempiona nosaukumu. Pēc Pirmā Pasaules kara izdodas noorganizēt Laskera maču ar Hosē Raulu Kapablanku, par kuru sarunas tika uzsāktas vēl 1911. gadā. Mačs noritēja ar lielu Kapablankas pārsvaru, kurš pārliecinoši uzvarēja (+4, -0, =11). Tomēr Laskers iegāja vēsturē ar to, ka pasaules čempiona tituls viņam piederēja gandrīz 27 gadus, kas ir krietni vairāk kā jebkuram citam. Arī pēc čempiona nosaukuma zaudēšanas, līdz pat cienījamam vecumam Laskers tika pieskaitīts pie pasaules šaha elites.

Pēc nacistu nākšanas pie varas Laskers kopā ar sievu Martu pamet Vāciju. Vispirms viņi apmetas Anglijā, tad divus gadus nodzīvo PSRS (pieņem arī PSRS pilsonību), bet no 1937. gada līdz nāvei 1941. gada janvārī Laskers dzīvo ASV.

Arī ārpus šaha Emanuels Laskers bija izcila personība. Viņam bija doktora grāds matemātikā, darbi filozofijā, kā arī bridža un go teorijā.