Emanuels Levins bija ebreju izcelsmes franču un ebreju filozofs.

Dzimis Kauņā, ieguva tradicionālu ebreju izglītību. Studējis Strasbūrā, bet no 1928. gada - Freiburgā pie Huserla un Haidegera. 1930. gadā kļuva par Francijas pilsoni. Viens no pirmajiem iepazīstināja Francijas sabiedrību ar Huserlu un Haidegeru, iztulkodams tos franciski. 2.pasaules kara laikā Levins tika ieslodzīts nometnē Hannoveras apkārtnē, bet visi Levina radinieki Kauņā tika nogalināti.

Pēc kara Levins kļuva par vienu no redzamākajiem Francijas intelektuāļiem. Levina filozofija centrējas ap ētikas jautājumiem (ētika kā primārā filozofija). Levins rakstījis par nevardarbīgām attiecībām, atbildību un cilvēka dzīves ētisko orientāciju. Sarakstījis arī Talmuda komentārus.

Svarīgākie darbi:

• Totalité et infini: essai sur l'extériorité (1961)
• Autrement qu'être ou au-delà de l'essence (1974)

Mira Francijā, Parīzē. 

Avots: Wikipedia