Emīlija Ancīte (dzim.Mežaraupe) dzimusi 1887. gada 16. februārī Aknīstes "Jānasētā" ( mājas nav saglabājušās) Kriša (1850 - 1928) un Līzes (1863 - 1953) Mežaraupu ģimenē.

Laulājusies ar Jāni Ancīti (1878 - 1961).

Ģimenē divi dēli: filologi Krišjānis (1911 - 1963) un Valdemārs (1921 - 2006) Ancīši. Meitiņa Vilma Emīlija mira pusgada vecumā (1925 - 1926).

Abi dēli no mātes pierakstījuši daudz folkloras vienību un vietējās izloksnes materiālu.

Valdemārs Ancītis atmiņās par māti rakstījis: "Māma prata daudz dziesmu un tās labprāt dziedāja (ja no Dziesmu grāmatas), dainoja (ja no dainu pūra), ziņģēja (ja no ziņģu klades). Vēl zinošāka un mākošāka, kā man šķiet, māma bija rokdarbos - labprāt šuva (ar roku darbinādama Singera šunamo mašīnu), adīja, auda.Viņa mūs visus apadīja un apauda. Tiklīdz galā bija rudens āra darbi, istabā tika ienesti abēji (metamie un aužamie) stāvi un palika līdz pavasarim. Aizvien tapa kāds audekls - vai nu tumšais vilnas (vadmalas), vai gaišais linu (palagiem, dvieļiem), vai rakstainais (segām). Māmai bija bieza rūtiņu burtnīca, tajā viņa iezīmēja audumu "musturus" ar paskaidrojumiem, kā meti ieverami nītīs, kā minamas paminas. Pēc auduma rakstiem pie māmas dažreiz brauca sievas un meitas pat no tālienes, bet 1940. gada Latgales Dziesmu svētku izstādē māma piedalījās ar saviem audumiem un izpelnījās Atzinības rakstu."

Mirusi 1959. gada 20. novembrū Aknīstes "Ancīšos". Apbedīta 28. novembrī Jaunajos Tuņķeļu kapos.

Avots. Ancītis V. Aknīstes grāmata. Fakti.Atmiņas. Versijas.Dzeja. - 2007