Emīlija Plātere

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
13.11.1806
Miršanas datums:
23.12.1831
Papildu vārdi:
Emilia Plater; Эмілія Плятэр, Плятер, Эмилия, Emilija Pliaterytė, Broel-Plater
Kategorijas:
Aristokrāts, Grāfs, Militārpersona, karavīrs, Muižnieks, Neatkarības kauju dalībnieks, Tautas varonis
Tautība:
 latvietis, lietuvietis, polis
Kapsēta:
Kapinės (lt)

Emīlija Plātere bija senas Latgales muižnieku dzimtas poļu, baltkrievu un lietuviešu nacionālā varone ("kaunīgie latvieši" izvairās viņu pieminēt).

Vadījusi apvienotu poļu, lietuviešu un Latgales zemnieku karaspēka vienību Latgalē un Lietuvā cīņā pret 1. Krievijas okupāciju (1772-1918); gatavojusies uzbrukt Daugavpils cietoksnim.

Emīlija Plātere ir cēlusies no muižnieku Plāteru dzimtas. Dzimusi Viļņā 11 gadus pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts "3. sadalīšanas" un inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā.

1795. gadā pēc asiņainām sadursmēm (1794. gadā dažās dienās tikai Varšavā krievu karavadoņa Barklaja de Tolli vadībā vien tika nogalināti 23.000 civiliedzīvotāju) Poliju-Lietuvu anektēja un okupēja cariskā Krievija. Arī Kurzeme, kura sākotnēji 300 gadus bija pastāvējusi neatkarīgas Livonijas konfederācijas sastāvā un vēl 230 gadus kā de facto neatkarīga Polijas-Lietuvas republikas vasaļvalsts - hercogiste, uz 123 gadiem tika izdzēsta no pasaules kartes.

1812. gadā Napoleonam iebrūkot Krievijā, tās okupētajām tautām pavērās cerība atgūt valstiskumu. Tas tika izdarīts arī juridiski, piemēram, Napoleonam atbrīvojot un 1812. gada 1. augustā atjaunojot Kurzemes- Zemgales hercogisti, taču pēc Napoleona karaspēka sagrāves šīs cerības zuda.

1815. gadā Emīlijas tēvs Francis Ksavjērs Plāters (Franciszek Ksawery Plater) un māte Anna Mola (Anna Mohl) izšķīrās.

1815. gadā 9 gadus vecā Emīlija kopā ar māti pārcēlās dzīvot pie attāliem radiniekiem Plāteriem-Zībergiem (Plater-Zyberk) viņu dzimtmuižā Līksnā netālu no Daugavpils, kur viņu audzināja Ādama Mickeviča (Adam Mickiewicz) un Tadeuša Koscjuško (Tadeusz Kościuszko) patriotisko ideju garā. Guvusi labu izglītību, brīvi runājusi vairākās valodās, par ko liecina viņas sarakste.

Emīlijas ideāli jau no agras jaunības esot bijusi francūziete Žanna d'Arka un grieķu varone Bubulina. Tādēļ, netipiski savai izcelsmei un tālaika sieviešu tradīcijām, Emīlija pavadīja daudz laika smagos fiziskos treniņos, arī apgūstot jāšanas mākslu un precīzas šaušanas iemaņas.

1824.-1829. g. daudz ceļojusi pa bijušās Lietuvas- Polijas zemēm un iepazinusi tās cilvēkus, kā arī poļu, lietuviešu, latgaļu grūtos likteņus zem okupācijas varas, jo Krievijas likumdošana pielīdzināja dzimtcilvēkus "kustamai mantai". Atšķirībā no kaimiņos dzīvojušajiem latviešiem- vidzemniekiem un kurzemniekiem, kuriem dzimtbūšana bija atcelta jau drīz pēc Napoleona iebrukuma, sākot ar 1815. gadu, Latgalē nekrievu stāvoklis bija ļoti smags, jo tiem bez dzimtbūšanas nācās paciest arī nacionālos ("innorodci") un reliģiskos (iedzīvotāju vairums bija katoļi) pazemojumus.

Tā kā Emīlija bijusi skaista jauna sieviete, ar dižciltīgu izcelsmi, (lai arī ne bagāta), viņas roku lūdza arī bagāti krievu precinieki, taču viņa atteica un tā arī līdz savai nāvei 25 gadu vecumā palika neprecējusies.

1829. gadā nomira viņas māte un Emīlija ir spiesta pārtraukt savus ceļojumus pa bijušās Polijas-Lietuvas zemēm.

1830. gada novembrī, kad Polijas- Lietuvas zemēs sākās sacelšanās pret Krievijas okupāciju, grāfiene Plātere kopā ar savu brālēnu Cēzaru Plāteru nolēma izveidot savu karaspēka vienību. Viņa esot nogriezusi matus, uzšuvusi sev uniformu, sapulcinājusi 60 jātnieku, 280 kājnieku un vairākus simtus ar izkaptīm bruņojušos Latgales un Lietuvas zemnieku.

1831. gada aprīlī  Plāteres vadītie patrioti no Daugavpils apkaimes virzījās uz Lietuvu un ieņēma Zarasu miestu, netālu no tagadējās Latvijas robežas. No turienes viņa gatavojās uzbrukt Daugavpils cietoksnim, tomēr pēc izlūkošanas nolēma šo nodomu atmest un devās tālak uz Lietuvu, kur apvienojās ar pārējiem nemiernieku spēkiem.

Viņa piedalījās kaujās ar krievu karaspēku pie Ukmerģes, Šauļiem un Kauņas, kļuva par 1. Lietuvas kājnieku pulka komandieri un tika paaugstināta par kapteini.

Taču vāji bruņotie un organizētie nemiernieki nespēja nopietni stāties pretī pasaules lielākās valsts armijai, kuras vadībā bija daudzi pieredzējuši karavadoņi.

Pēc sacelšanās dalībnieku sakāves Lietuvas dienvidos Emīlija Plātere atteicās bēgt uz Prūsiju, bet tā vietā cauri mežiem devās uz Poliju, lai turpinātu cīņu.

Ziemas apstākļos viņas veselība neizturēja grūto pārgājienu, un 23. decembrī viņa mira 25 gadu vecumā. Viņas kapavieta ar pieminekli ir netālu no Lazdiju pilsētas Kapčamiestā.

Poļu dzejnieks Ādams Mickēvičs  viņas varonīgo dzīvi  ir iemūžinājis poēmā "Śmierć pułkownika" (Pulkveža nāve), vēlāk arī citos poļu autoru darbos. Tāpat, vairākus darbus radījuši baltkrievu literāti.

Viņa tiek uzskatīta par Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas nacionālo varoni. Lietuvā izdota viņas piemiņas monēta. Līksnā E. Plāterei uzstādīts piemiņas akmens.

Kad savas zemes patrioti atcerēsies Latvija, par kuras brīvību cīnījās Latgalē augusī varone?

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kazimirs BuiņickisKazimirs BuiņickisAttāls radinieks30.09.178815.08.1878
        2Mihals OginskisMihals OginskisAttāls radinieks, Domu biedrs25.09.176515.10.1833
        3Leons PlātersLeons PlātersAttāls radinieks15.02.183609.06.1863
        4Tadeušs KoscjuškoTadeušs KoscjuškoDomu biedrs, Elks04.02.174615.10.1817
        5Žanna d'ArkaŽanna d'ArkaElks06.01.141230.05.1431
        6Ludviks MieroslavskisLudviks MieroslavskisCīņu biedrs17.01.181422.11.1878
        Birkas