20.g.s. sākuma viens no ievērojamākiem operas dziedātājiem

Dzimis Neapolē, vidēji turīgu pilsoņu ģimenē. Bērnībā dziedājis baznīcas korī, bet nav saņēmis nekādu specilāu muzikālu izglītību.

Sapratis, ka ar savu īpatnējo un izcilo balsi (daļēji tenors/ baritons) var pelnīt naudu un kļūt slavens, sācis ņemt vokālās stundas.

Sākot ar 1900. gadu sācis uzstāties uz lielo operu skatuvēm- La Scala Milānā, Koventgārdenā Londonā, Metropolitēna operā Ņujorkā, ASV.

1902.12. novembrī - Enriko Karūzo ieraksta plati, kuras pārdoto eksemplāru skaits sasniedz tālaika rekordskaitli - viens miljons.

Diezgan daudz dziedājis arī itāļu (Neapoles) tautas dziesmas.

Enrico Caruso

Viņa popularitāte 20.g.s sākumā slēpjas ne tikai izcilajās vokālājās dotībās, bet arī prasmīgā sava laika  tehnoloģiju izmantošanā - viņa izpildījums ir fiksēts gramofona platēs.

Praktiski viss operas repertuārs - 250 operu ārijas,  dziesmas u.c.- ierakstītas.

Miris Neapolē "Hotel Vesuvio" numurā 48 gadu vecumā no strutojošā pleirīta.

Enriko Karūzo veselības stāvoklis strauji pasliktinājās 1920. gada beigās pēc atgriešanās no Ziemeļamerikas turnejas. Uzskata, ka nelaimes sakne bija negadījums izrādē "Samsons un Dalila", kad nogāzās daļa skatuves dekorāciju un to fragments ķēra solista muguru kreisajā pusē. Nākamajā dienā Karūzo šajā vietā sajuta trulas sāpes, taču viņa ārsts uzskatīja, ka nekas nopietns nav noticis, un ļāva turpināt viesizrādes. Bet sāpes turpināja pieņemties un kļuva jūtamas gan dziedot, gan ejot.

Tikai ap 1920. gada Ziemassvētkiem vairāku mediķu konsilijs konstatēja māksliniekam iekšējo sastrutojumu. Karūzo tika izdarītas vairākas operācijas, un viņš atgriezās Itālijā, taču iekšējā infekcija turpināja attīstīties tā, ka gulēt dziedātājs spēja tikai pēc morfija injekcijas. Karūzo nomira, gatavojoties kārtējai operācijai.

Skaņu ierakstu firmas var būt viņam pateicīgas, jo tieši Karūzo ierakstu popularitāte gadsimta sākumā padarīja skaņuplašu biznesu ļoti ienesīgu.