Ērihs Remarks

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.06.1898
Miršanas datums:
25.09.1970
Papildu vārdi:
Э́рих Мари́я Рема́рк, Erich Maria Remarque, Эрих Пауль Ремарк, Erich Paul Remark
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Rakstnieks
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Kamēr cilvēks nepadodas, viņš ir kaut kas vairāk par likteni. Tas ir vecs kareivju likums.

***

Vientulībai nav nekā kopēja ar sabiedrības trūkumu.
 

***

Kas tad vispār ir ilgs mūžs?

Gara pagātne. Un nākotne allaž sniedzas tikai līdz nākamajam elpas vilcienam. Vai līdz nākamajām sacīkstēm.

Aiz tā mēs neko nezinām.
***

Redzi, ja tu pieradināsi suni rīt kartupeļus un pēc tam noliksi tam priekšā gaļu, tas tik un tā grābs ciet gaļu, tāpēc ka tāda ir suņa daba. Un, ja tu dosi cilvēkam kaut drusciņ varas, ar viņu būs tāpat, viņš grābs to ciet. Tas ir dabiski, jo cilvēks ir un paliek divkājains lopiņš, un tas mazumiņš godprātības arī viņam klāj tikai virspusi – kā maizes šķēli klāj plāna tauku kārtiņa.
***


 

Remarks dzimis Osnabrikā katoļu strādnieku ģimenē. Sešpadsmit vai septiņpadsmit gadu vecumā viņš pirmo reizi mēģināja rakstīt dzejoļus, esejas, kā arī iesāka rakstīt romānu "Sapņu istaba" (Die Traumbude), kas tika pabeigts vēlāk un publicēts 1920. gadā.

1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, un pēc diviem gadiem 18 gadus jaunais Remarks tika mobilizēts un nosūtīts uz fronti. 1917. gada 12. jūnijā Remarks tika pārcelts uz Rietumu fronti. 1917. gada 31. jūlijā viņš tika ievainots kreisajā kājā, labajā rokā un kaklā, un tika nosūtīts uz armijas hospitāli Vācijā, kur atradās līdz kara beigām.

1924. gadā Remarks savu uzvārdu sāka rakstīt kā Remarque, nevis kā iepriekš - Remark. Remarque bija viņa ģimenes sākotnējais uzvārds, kamēr viņa vectēvs to 19. gs nenomainīja pret Remark. Savu vidējo vārdu Marija Remarks lietoja jau kopš 1922. gada novembra.

Pēc kara viņš strādājis dažādus darbus: bijis, piemēram, bibliotekārs, skolotājs, žurnālists, redaktors, u.c. Remarka pirmais apmaksātais darbs, kas saistīts ar rakstīšanu, bija tehniskais rakstnieks Vācijas riepu ražotāju uzņēmumā.

1925. gadā Remarks pirmo reizi apprecējās ar aktrisi Ilzi Jutu Zambonu. Viņu laulība bija vētraina, un abi viens otram bija neuzticīgi. Pēc šķiršanās viņi abi otrreiz apprecējās 1938. gadā.

1927. gadā Remarks otro reizi izmēģināja roku rakstīšanā, uzrakstot romānu "Stacija horizontā" (Station am Horizont), kas tika publicēts sporta žurnālā "Sport im Bild", kurā Remarks tajā laikā strādāja. Romāns grāmatas formātā tika publicēts tikai 1998. gadā.

Ē. M. Remarka pazīstamākais romāns "Rietumu frontē bez pārmaiņām" (Im Westen nichts Neues) tika uzrakstīts dažos mēnešos 1927. gadā, bet autors uzreiz nevarēja atrast grāmatas izdevēju, tāpēc romāns tika publicēts 1929. gadā. Romānā no 19 gadus jauna karavīra skatpunkta attēlots 1. pasaules karš un tā bezjēdzība un nežēlība. Pēc šī romāna sekoja vēl vairāki līdzīgi darbi, kuros Remarks vienkāršā, emocionālā valodā aprakstīja kara laiku un pēckara gadus.

1931. gadā, pēc romāna "Mājupceļš" (Der Weg zurück) uzrakstīšanas, Remarks pameta Vāciju. Viņš nopirka māju Šveicē, un gan tur, gan arī Francijā dzīvoja līdz 1939. gadam, kad kopā ar sievu pameta Eiropu un pārcēlās uz ASV. 1947. gadā Remarks ar sievu kļuva par pilntiesīgiem ASV pilsoņiem.

1933. gadā, kad Vācijā bija nodibinājies nacistiskais režīms, Remarka grāmatas tika aizliegtas un pat publiski dedzinātas. Viens no ieganstiem bija uzskats, ka Remarks cēlies no Francijas ebrejiem un viņa īstais uzvārds patiesībā ir Krāmers (Kramer - apvērsts Remark). Šis nepareizais fakts joprojām parādās dažās Remarka biogrāfijās.

1943. gadā nacisti apcietināja Remarka māsu Elfrīdu Šolcu, kura bija palikusi Vācijā ar savu vīru un diviem bērniem. Pēc īsa tiesas procesa viņa tika atzīta par vainīgu, jo it kā bija izteikusies, ka karš tikšot zaudēts. Pierādījumi atbalsta apgalvojumu, ka nāves sods Remarka māsai tika piespriests tikai tāpēc, lai sodītu viņas brāli. Elfrīdai Šolcai tika izpildīts nāvessods - viņa tika giljotinēta - 1943. gada 16. decembrī.

Vēl viens ļoti populārs Remarka romāns, kas pirmoreiz tika publicēts 1945. gadā angļu valodā, bet gadu vēlāk arī vāciski, bija "Triumfa arka" (Arc de Triomphe).

1948. gadā Remarks atgriezās Šveicē, kur pavadīja atlikušo dzīves daļu. Pēc romāna "Triumfa arka" uzrakstīšanas, septiņus gadus Remarks neuzrakstīja nevienu darbu, bet tad 1952. gadā tika izdots romāns "Dzīvības dzirksts" (Der Funke Leben). Rakstot šo romānu, rakstnieks paralēli strādāja pie vēl viena darba - romāna "Laiks dzīvot un laiks mirt" (Zeit zu leben und Zeit zu sterben). Romāns tika izdots 1954. gadā angļu tulkojumā ar nosaukumu "A Time to Love and a Time to Die" (Laiks mīlēt un laiks mirt). 1958. gadā pēc šī romāna motīviem Vācijā tika uzņemta filma. Pats romāna autors šajā filmā parādījās profesora lomā.

1955. gadā Remarks uzrakstīja scenāriju austriešu filmai Der letzte Akt, kurā tika parādītas Hitlera pēdējās dzīves dienas.

Pēdējais darbs, ko Remarks pabeidza, bija romāns "Lisabonas nakts" (Die Nacht von Lissabon), kas tika izdots 1962. gadā.

1958. gadā Remarks apprecējās ar Holivudas aktrisi Pauleti Godardu, ar kuru kopā nodzīvoja līdz pat savai nāvei 1970. gada 25. septembrim. Rakstnieks mira 72 gadu vecumā. Remarks ir apglabāts Ronko kapsētā Šveicē, kur atdusas arī viņa sieva.

Darbi latviešu valodā :

  • "Rietumu frontē bez pārmaiņām" (Im Westen nichts Neues, 1929)
  • "Mājupceļš" (Der Weg zurück, 1931)
  • "Trīs draugi" (Drei Kameraden 1938)
  • "Mīli savu tuvāko" (Liebe deinen Nächsten, 1941)
  • "Triumfa arka" (Arc de Triomphe, 1946)
  • "Laiks dzīvot un laiks mirt" (Zeit zu leben und Zeit zu sterben, 1954)
  • "Melnais obelisks" (Der schwarze Obelisk, 1956)
  • "Debesīm nav lutekļu" (Der Himmel kennt keine Günstlinge, 1961)
  • "Lisabonas nakts" (Die Nacht von Lissabon, 1963)
  • "Ēnas paradīzē" (Schatten im Paradies, 1971)
  • "Dzīvības dzirksts" (Der Funke Leben, 1952)

***

Zvaigzne ABC - 2010.

"It kā viss būtu pēdējoreiz". Ērihs Marija Remarks. Biogrāfija. Vārds, kuru pazīst visā pasaulē. Leģendāro romānu "Rietumu frontē bez pārmaiņām", "Trīs draugi", "Triumfa arka", "Lisabonas nakts" autors.

Vīrišķības etalons, kuru pielūdza neskaitāmas sievietes, to vidū arī kinozvaigznes Marlēna Dītriha, Rūta Albu (Rhut Albu) ,Lupe Velesa un Polete Godāra. Cilvēcības aizstāvis, kuru Otrā pasaules kara laikā ienīda Trešā reiha pārstāvji. Klusais cīnītājs, kura grāmatas aizliedza un dedzināja sārtos. Trimdinieks, pasaules pilsonis, dzimtās Vācijas atstumtais dēls. Un bohēmietis, kura dzīvē bagātīgi lija alkohols, kuru aizrāva literatūra, mūzika, glezniecība un pāri visam – sievietes...

Vācu literāta Vilhelma fon Šternburga rakstītā Remarka biogrāfija sniedz ne tikai unikālu ieskatu leģendārā rakstnieka radošajā karjerā un personīgajā dzīvē, bet arī vērienīgi ilustrē 20.gs. pirmās puses laikmeta ainu. Remarku dzimtas līkloči, Pirmais un Otrais pasaules karš, bohēmas un slaveno romānu tapšanas aizkulises, zvaigžņu kaislības... Šī grāmata ir īsts atradums. No vācu valodas tulkojusi Silvija Ģibiete. Ilzes Isakas vāka dizains.

Zanda Radziņa

***

Nožēla ir pats bezjēdzīgākais, kas vien var būt. Nekas nav atgriežams. Nekas nav par labu vēršams. Citādi mēs visi būtu svētum svēti. Dzīvei nav bijis nodoma mūs padarīt pilnīgus. Ja kāds ir pilnīgs, tam vieta muzejā.
 

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Francijas galvenais bordelis "Le Šabane"Francijas galvenais bordelis "Le Šabane"nav precizētade, en, fr, lv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Peter Franz RemarkTēvs00.00.186700.00.1954
        2
        Anna Maria RemarkMāte00.00.187100.00.1917
        3Elfrīde ŠolcaElfrīde ŠolcaMāsa25.03.190316.12.1943
        4Ilse Jutta ZambonaIlse Jutta ZambonaSieva
        5Polete GodāraPolete GodāraSieva03.06.191023.04.1990
        6Marlēna DītrihaMarlēna DītrihaCivilsieva27.12.190106.05.1992
        7Natālija PalejaNatālija PalejaDraugs05.12.190527.12.1981
        8Rūta AlbuRūta AlbuDraugs04.04.190827.02.2000
        9Grēta GarboGrēta GarboDraugs18.09.190515.04.1990
        10Vera  ZorinaVera ZorinaDraugs02.01.191709.04.2003
        11John GavinJohn GavinDarba biedrs08.04.193109.02.2018
        12Čarlijs ČaplinsČarlijs ČaplinsPaziņa16.04.188925.12.1977
        13Marsels PrustsMarsels PrustsElks10.07.187118.11.1922
        14Mikhail DostoyevskyMikhail DostoyevskyElks25.10.182022.07.1864
        15Johans Volfgangs GēteJohans Volfgangs GēteElks28.08.174922.03.1832
        Birkas