Dzimis Arhangeļskā, miris traģiskā nāvē Kanādā. Apbedīts Edmontonā.

---

11. aprīlī Edmontonas (Kanādā) latvieši zaudēja sportistu un sabiedrisku darbinieku Ēriku Saviču. Viņa līķi atrada pilsētas novadkanālā. Savičs no mājām pazuda 31. martā. Pēdējo reizi viņš bija redzēts 31. martā pusdienojot darba biedru vidū. Pēc maltītes izteicies, ka iešot mazliet pastaigāties un pēc tam vairs neatgriezies. Pēc pāris dienām policijai nodeva Saviča sviestmaižu kastīti ar iekšā ieliktu kabatas portfeli un 25 dolārus. Radās aizdomas, ka noticis nelaimes gadījums. Tā kā nelaiķis pirms pazušanas bija nodarbināts pilsētas kanalizācijas darbos, speciāla policijas komanda sāka pārmeklēt kanalizācijas novadsistēmu. Un tiešām kādā no lielajiem noteku vadiem atrada Saviča līķi. Sekcijā pie mirušā nekāda vardarbība nav atrasta. Tomēr grūti iedomāties pašnāvību. Mirušais bija arī avīžnieks. Ne tik vien jaunības gados piepalīdzēdams pie "Jēkabpils Vēstneša" tapšanas, bet arī trimdā viņa feļetoni un apcerējumi parādījās gan „Latvijas" gan „Latviešu Ziņu" slejās ar vārdu Ēriks Skauts, Riks un Er. Sa. Pēdējā laikā viņš rakstīja par dzīvi Kanādā, vākdams foto uzņēmumus garākam apcerējumam par ievērojamiem latviešiem Edmontonā. Savičs bija Latvijas armijas lidotājs, kas izbaudījis arī komunistu varas laikus 1940. — 41. gadā būdams vēl karavīrs, kā arī iesaukts vācu armijā un palicis līdz ar simtiem latviešu lidotāju Karalauču ielenkuma peklē. Dzīvs atgriezies no īsā gūsta, draugiem par prieku un naidniekiem par spīti. Ēriks Savičs bija arī Edmontonas latv. biedr. „Imanta" valdes loceklis un sarīkojumu programmu dvēsele. Možu garu, dzīvu fantāziju un karavīra nezūdošo humoru apveltīts, viņš dzīvoja draugu pulkā un nevairījās visiem tieši acīs skaļi stāstīt patiesību par komunisma īsto seju. (Laiks, 29.04.1950)