Ēriks Uice kristīts 1954. gada 3. oktobrī, Rīgas Sv. Pāvila evaņģēliski luteriskajā draudzē. Kūmas: Uldis Upenieks un Gaida Ciemezis.

Vecāki,- Modra Uice un Ilmārs Uice.  Bērnība pagāja Dobeles rajona Krimūnās, kur mamma strādāja pienotavā par sviesta meistaru. Ēriks mācījās Krimūnu pamatskolā pirmās 4 klases. Pamatskolā Ērika mīļākā skolotāja, klases audzinātāja bija Zenta Zeica. Brīvdienās, katru sestdienu, svētdienu apciemoja vecomāti Martu, Alūksnes rajona “Igrēnos”. Pēc Krimūnu pamatskolas, 5. klasē mācības Ēriks turpināja Jelgavas 2. vidusskolā, kur mācījās līdz pat 11. klasei, ar izcilām sekmēm pabeidzot vidusskolu. Paralēli, Ēriks mācījās Jelgavas mūzikas skolā, kur apguva flautas spēli pie Jūlija Grūtupa. Šai laikā Ēriks dzīvo Jelgavā, kur tika celta ģimenes māja kopā ar tēvu Ilmāru, māsu Marutu un vecvecākiem. Mamma Modra un tēvs Ilmārs strādā Krimūnās. Jelgavas 2. vidusskolā Ēriks spēlē flautu arī skolas orķestrī, No 1970. gada līdz pat 1992. gadam darbojās kā mūziķis dažādos kolektīvos,- orķestru birojā TDA Jaunība, Opus- C, unjaunības gados grupā “Kardināli”, kurā viņš spēlēja basģitāru, kā arī dziedāja tā laika populārākās dziesmas. “Kardinālus” nodibināja 1970. gadā Ēriks artuviem draugiem- mūziķiem. Pēc vidusskolas Ēriks iestājas gan Rīgas Politehniskajā Institūtā, gan Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā , tomēr, viņš tiek iesaukts dienēt armijā, sākotnēji Dobelē, vēlāk Sovetskā. Dienēja no 1971.-1973. gadam medicīnas rotā par feldšeri. Ēriks jau agri sāka pelnīt pirmo iztiku, sita kastītes Krimūnu pienotavai. Katra kastīte maksāja 5 kapeikas. Par šo naudiņu viņš nopirka sev pirmo braucamo. Pēc vidusskolas un armijas viņa darba gaitas aizsākās Polimēru institūtā. Līdztekus Polimēru institūtam viņš strādāja vairākās darba vietās un nopelnīja savu pirmo automašīnu. Ēriks visu dzīvi ir strādājis atbildīgos, vadošos amatos,- NĪP siltumtehnikas inženieri, Latvijas lauksaimniecības akadēmijā parinženieri un atbildīgo par darba aizsardzību un drošību, Lauksaimniecības Universitātes Veterinārajā klīnikā par pārvaldnieku, kā arī no 2004. gada LLU Konventa loceklis, Zemgales Olimpiskajā centrā par tehnisko direktoru. Ēriks bija arī 6. kategorijas elektriķis un ugunsdrošības speciālists, ūdens, siltumapgādes un elektroapgādes konsultants. Savu otro pusīti Inesi Ēriks sastapa jau, mācoties skolā-Jelgavas 2. vidusskolā, kur viņam bija izcilas sekmes. Ar Inesi Ēriks mācījās paralēlās klasēs. Tomēr, tuvāk iepazinās pēc vidusskolas pabeigšanas 1970. gadā, deju vakarā, kur Ēriks spēlēja orķestrī, kad viņš Inesi uzlūdza uz deju. Pēc tam, regulāri sāka satikties un 1972. gada 5. jūlijā apprecējās. Ērikam ir jaunākā māsa- Maruta, bērni- Evita un Artūrs un mazmeitiņa Katrīna. Ērikam mīļākais cilvēks un paraugs vienmēr ir bijis viņa vecais tēvs Artūrs Uice. Tāpat, viss plašais ģimenes loks, kas bieži ciemojās Ērika mājās, kur ģimenes pavardu un siltumu uzturēja gan Ērika mamma Modra, gan vecvecmāte Lidija.

Vislielākā aizraušanās Ērikam bija mūzika. Viņš bieži klausījās pasaules slavenākos rokgrupu koncertus. Viņam bija ļoti svarīga skaņas kvalitāte, tāpēc mājās vienmēr bija jaudīgi skaņas pastiprinātāji un iekārtas, lai mūziku varētu klausīties gluži kā īstā koncertā.