Ernesto Če Gevara

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
14.06.1928
Miršanas datums:
09.10.1967
Papildu vārdi:
Че Гевара, Ernesto Rafael Guevara Lynch de la Serna, Če Gevara, Тэтэ, ЧЕ, Эрнесто Рафаэль Гевара Линч де ла Серна,, Komandante
Kategorijas:
Komunists, Mediķis, Militārpersona, karavīrs, Revolucionārs, Tautas varonis, Ārsts
Tautība:
 īrs, argentīnietis
Kapsēta:
Bolivia Farm Burial Ground, Reitz

Ernesto Rafaels Gevara de la Serna, arī Komandante, Če Gevara jeb Če - ārsts-kardiologs, publicists, politiķis, viens no Kubas revolucionāro partizānu kustības līderiem.

HASTA SIEMPRE COMANDANTE CHE GUEVARA - JOAN BAEZ

Dzimis 1928. gada 14. jūnijā Rosario, Argentīnā, pārtikušā īru izcelsmes vidusšķiras ģimenē (kopā 5 bērni). Kopš bērnības cieta no astmas lēkmēm, tomēr nodarbojās ar sportu - peldēja, spēlēja futbolu, golfu un brauca ar velosipēdu, 12 gadu vecuma apguvis šahu, sāka piedalīties šaha turnīros. Aizrautīgi lasījis grāmatas - viņam patika dzeja, un tā kā mājās bija milzīga bibliotēka viņš lasīja Žilu Vernu, Viljamu Folkneru, Francu Kafku, Žanu Polu Sartru. Studēja medicīnu Buenosairesas universitātē (spēlēja regbiju augstskolas komandā). Zvērināts atturībnieks.

Studiju trešajā gadā kopā ar kursa biedru Alberto Granadosu ar motocikliem devās uz Peru (šis ceļojums attēlots filmā "Motociklista dienasgrāmatas"), un viņu šokēja lielais posts, nabadzība un sociālā beztiesība, kādā dzīvo miljoniem cilvēku.

Sociālā netaisnīguma ietekmēts, aizrāvās ar marksisma idejām un nonāca pie secinājuma, ka vienīgais šī Latīņamerikas problēmu risinājums ir bruņota revolūcija. Atgriezies, Gevara absolvēja augstskolu un kļuva par ārstu-kardiologu.

1953. gadā viņš atkal apceļoja Bolīviju, Peru, Kostariku, Hondurasu un citas valstis. Redzētā rezultātā viņš palika Gvatemalā, kur valdība dalīja zemniekiem neapstrādātās zemes, lai kļūtu par lauku ārstu (šajā laikā iesaukts par "Če Gevaru").

1954. gadā lai cīnītos pret Maskavas ietekmē un ar Maskavas finansiālo atbalstu pieaugošo komunistu ietekmi Gvatemalā, ar ASV specdienestu palīdzību armija īstenoja valsts apvērsumu un valstī ieviesa militāru diktatūru. Če Gevara iesaistījās bruņotā grupā ar ideju pretoties režīmam, tomēr gāztais valsts prezidents jau bija devies uz Meksiku un aicināja līdzi visus savus atbalstītājus.

1954. gada septembrī Gevara ieradās Meksikā, kur satika kubiešu disidentus brāļus Kastro, kuri viņu aicināja doties uz Kubu, lai gāztu diktatora Batistas režīmu.

1956. gada decembrī Kubas piekrastē izkāpa 82 kaujinieki ar brāļiem Kastro un Če Gevaru priekšgalā, kuri aizsāka sacelšanos, kas 1959. gada 1. janvārī vainagojās ar diktatūras krišanu.

Buenavista Social Club -  Hasta Siempre

Pēc nākšanas pie varas Če Gevara ieņēma dažādus amatus Kastro valdībā, bija Centrālās bankas vadītājs un rūpniecības ministrs (ieņemot šo amatu, viņš vienlaikus bija arī Kubas vēstnieks un ceļoja pa pasauli), taču birokrāta darbs viņu garlaikoja. Daudz publicējās un sarakstīja grāmatu par partizānu kara teoriju. Če, vīlies padomju komunistiskajā ideoloģijā un jaunā tipa varas funkcionāros, tika atstādināts no visiem amatiem un 1965. gadā izraidīts no valsts. Devās uz Kongo-Kinšasu (vēlāk nosaukta par Demokrātisko Kongo Republiku), kur apmācīja nemierniekus partizānu karam pret varu sagrābušo diktatoru Mobutu.

Kad sacelšanās tika apspiesta, vēlējās atgriezās Kubā, taču bija spiests samierināties ar aizliegumu atgriezties, pieņemot Kastro rīkojumu pievienoties partizānu kustībai Bolīvijā, kur Gevaram bija jāapmāca partizānu cīņas taktikā nemiernieku spēkus, kuri cīnījās pret Renē Barjentosa Ostonju diktatūru. Īsi pirms došanās savā pēdējā ekspedīcijā uz Bolīviju 1966. gada rudenī Če uzrakstīja aicinājumu Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas tautu solidaritātes organizācijas kongresam, kam bija jānotiek Havannā 1967. gada aprīlī. Šajā aicinājumā, kurā viņš aicināja radīt “divas, trīs, daudzas Vjetnamas” un uzsākt totālu karu pret imperiālismu un “cilvēces lielāko ienaidnieku — Amerikas Savienotajām Valstīm”, ir šādas rindas:

“Naids kā cīņas faktors, nesamierināms naids pret ienaidnieku, kas pārvar cilvēka spēju dabiskās robežas un pārvērš viņu efektīvā, nevaldāmā, selektīvā un aukstā nogalināšanas mašīnā. Tādiem ir jābūt mūsu kareivjiem; tauta, kas nespēj nīst, nespēj arī sakaut nežēlīgu ienaidnieku.”

Šajās rindās ir viss Če Gevaras “garīgais testaments” — testaments, kuru viņa apoloģēti ne visai mīl pieminēt.

Ierodoties Bolīvijā, Če atklāja, ka Bolīvijas komunistiskā partija liedz viņam savu atbalstu "pēc pavēles no Maskavas".

1967. gada 7. oktobrī ziņotājs Bolīvijas armijai nodeva Gevaras grupas atrašanās vietu, un tie CIP militāro konsultantu vadībā ielenca revolucionārus un 8. oktobrī saņēma gūstā. 9. oktobrī Če Gevara 39 gadu vecumā tika bez tiesas nogalināts (jau gaidot nošaušanu, viņš teicis šāvējam, kas kavējās: "es zinu, tu esi nācis mani nogalināt, šauj, tu grasies tikai nogalināt cilvēku") un anonīmi apbedīts masu kapā, pirms tam nogriežot līķim rokas, lai ar pirkstu nospiedumiem varētu pierādīt, ka tas patiešām ir Če Gevara (15. oktobrī pirkstu nospiedumu pārbaudē Argentīnā apstiprinājās, ka mirušais tiešām ir Gevara).

Če Gevaras mirstīgās atliekas 1997. gada 17. oktobrī pārapbedītas Kubā, īpaši viņam un sešiem viņa līdzgaitniekiem veidotā Santa Klāras mauzolejā, pār kuru paceļas sešus metrus augsta Če Gevaras statuja.

40 gadu pēc nāves Če Gevara joprojām ir Kubas valdošā režīma cildināts varonis; pionieri katru dienu sāk ar saukli: “Komunisma pionieri, mēs būsim kā Če!” Pie tam, viņš tiek godināts ne tikai Kubā, bet arī visās citās Latīņamerikas valstīs apspiesto sociālo slāņu vidū kā svētais.

Kā neordināra personība, Če Gevara ieguva lielu popularitāti jau dzīves laikā, bet pēc nāves kļuva par pretošanās varai simbolu visā pasaulē. Žurnāls "Time" Če Gevaru ierindojis XX gs. 100 ietekmīgāko personību sarakstā. Alberto Kordas fotogrāfija, kurā redzams Gevara, ir ļoti pazīstama un daudz pārveidota, uzskatāma par vienu no XX gs. grafiskajiem simboliem. Bijušais boksa čempions Maiks Taisons un futbolists Maradona pat izrotājuši savu ķermeni ar Če Gevaras tetovējumu.

Žurnāla «Time» 100. numurā (1999.) Ariēls Dorfmans rakstīja, ka Če Gevaras neskaidrie nāves apstākļi tikai pastiprināja viņa pielūgšanu. Komentējot fotogrāfa Fredija Albortas leģendāro Če Gevaras pēcnāves fotogrāfiju, kas visai pasaulei kalpoja kā pierādījums, ka revolucionārs ir miris, A. Dorfmans rakstīja:

«Kristum līdzīgais augums gulēja gultā miris, taču spocīgā izskata acis lika domāt, ka tās tūdaļ atvērsies; šie bezbailīgie pēdējie vārdi («Šauj, gļēvuli, tu nogalināsi tikai cilvēku!»), ko kāds izdomāja vai arī dzirdēja; anonīmā apglabāšana un izlauztās rokas, it kā nogalinātāji vairāk baidītos no miruša nekā dzīva: tas viss iededzinājās to neaicinošo laiku apziņā un atmiņā. «Viņš augšāmcelsies!» kliedza jauni cilvēki 1960. gadu beigās; es atceros dedzīgos saukļus Čīlē, Santjago ielās, kuriem līdzīgi saucieni eksplodēja visā Latīņamerikā.»

Če Gevaras tēla kā popkultūras ikonas popularitāte sākās sešdesmito gadu beigās, tkad tas kļuva plaši atpazīstams kā personisko labklājību vispārības labā ziedojošas, nesavtīgas cīņas par sociālo taisnīgumu simbols. Fotogrāfa Alberto Kordas uzņemtais Če Gevaras attēls pēc tā reproducēšanas sāka rotāt neskaitāma daudzuma dažādas plaša patēriņa preces, piemēram, T kreklus, plakātus, cepures. Kā visiem simboliem, arī ikonogrāfiskajam Če ar reālo personu ir maz sakara un galvenais ir tas, ko tas simbolizē pašiem šī tēla pielūdzējiem. Kur vien 1968. gadā uzviļņoja studentu nemieri, visur klāt bija arī Če Gevaras ikoniskā seja — uz mūra sētām, karogiem, tēkrekliem, nozīmītēm, brezenta somām un ģitārām. Neatkarīgi no tā, cik daudz vai maz viņi zināja par Če, viņa attēls simbolizēja pretošanos un opozīciju — opozīciju de Gollam, Niksonam, valdībai, karam Vjetnamā, imperiālismam, konservatīviem profesoriem, simbolizēja opozīciju jebkādai brīvību ierobežojošai varai neatkarīgi no tās ideoloģijas.

Kinofilmas

  • diloģija "Argentīnietis" (The Argentine, 2008., Estudios Picasso, Telecinco) - režisors Stīvens Soderbergs (Steven Soderbergh); scenārijs: Peters Bukmans (Peter Buchman); lomās: Beničio Deltoro (Benicio Del Toro), Franka Potente (Franka Potente), Demians Bičirs (Demián Bichir), Džūlija Ormonda (Julia Ormond). 2008. gadā Kannu kinofestivālā Če Gevaras lomas atveidotājs Beničio Del Toro ir saņēmis balvu kā labākais aktieris.
  • "Motociklista dienasgrāmatas" (Diarios de motocicleta, 2004.) - režisors: Valters Saless (Walter Salles); scenārijs: Ernesto 'Che' Guevara, Alberto Granado; lomās: Gael Garcia Bernal, Rodrigo De la Serna.

Atsauces un paskaidrojumi

  • Če Gevaras ģimenes saknes nāk no Īrijas - viņa sencis Patrick Lynch dzimis Galvejā, 1715. gadā. Pats Ernesto Če Gevara savā dzīves laikā trīs reizes ir bijis Īrijā. - Če Gevaram īru saknes
  •  "Kad Fidels publiski nolasīja vēstuli, kurā Če atteicās no visiem posteņiem un Kubas pilsonības. Če sāka dauzīt radiouztvērēju, kliedzot: "Lūk līdz kam noved personības kults," - laikraksts “El Pais" citē Danielu Alarkonu Ramiresu. - Un ex guerrillero cubano acusa a Castro de traicionar al Che por orden de Moscú.]
  •   Valdis Ābols: Če Gevara Superstārs 2. // Rīgas Laiks. marts 2006.
  •   "Padomju Savienība uzskatīja Gevaru par cilvēku, kurš ir bīstams tās imperiālistiskajai stratēģijai, bet Fidels piekāpās valstisku apsvērumu dēļ, jo Kubas izdzīvošana bija atkarīga no Maskavas palīdzības. Viņš likvidēja neērtu kaujas biedru. Tieši Če bija tautā pats iemīļotākais vadonis," - laikraksts “El Pais" citē Danielu Alarkonu Ramiresu. - Fidels Kastro nodeva Če Gevaru pēc pavēles no Maskavas.
  •  Linda Rulle. Šī diena vēsturē - 9. oktobris.
  •  Če Gevara kļuvis par nemirstīgu ikonu.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Hilda Gadea AcostaHilda Gadea AcostaSieva21.03.102501.02.1974
        2Italo  CalvinoItalo CalvinoDraugs, Domu biedrs15.10.192319.09.1985
        3Camilo Cienfuegos  GorriaránCamilo Cienfuegos GorriaránDraugs, Domu biedrs06.02.193228.10.1959
        4Rene  BurriRene BurriPaziņa09.04.193320.10.2014
        5Gamāls Abdels NāsersGamāls Abdels NāsersPaziņa15.01.191828.09.1970
        6Vilma  EspínVilma EspínPaziņa07.04.193018.06.2007
        7Jocelyn  BrandoJocelyn BrandoPaziņa18.11.191927.11.2005
        8Johans Ādams VeishauptsJohans Ādams VeishauptsSkolotājs05.02.174818.11.1830
        9Tamara  BunkeTamara BunkeDomu biedrs19.11.193731.08.1967
        10Simona  De BovuāraSimona De BovuāraDomu biedrs09.01.190814.04.1986
        11Huber Matos BenítezHuber Matos BenítezPretinieks26.11.191827.02.2014
        12Klaus BarbieKlaus BarbiePretinieks25.10.191325.09.1991
        13Hanss HenceHanss HenceElks01.07.192627.10.2012
        14Fidels KastroFidels KastroCīņu biedrs13.08.192625.11.2016

        26.07.1953 | Kubas revolūcija. Komunistiskā valsts apvērsuma sākums

        Pievieno atmiņas

        02.12.1956 | Oddział Fidela Castro wylądował na Kubie; początek rewolucji kubańskiej

        Rewolucja kubańska – walka zbrojna oraz seria reform polityczno-gospodarczych przeprowadzonych na Kubie w latach 1956–1959. Skierowana była przeciwko trwającej od roku 1952 krwawej dyktaturze Fulgencio Batisty.

        Pievieno atmiņas

        07.01.1959 | Kubas komunistiskā "revolūcija"

        Kubas vadītājs bija viena no pretrunīgākajām personībām mūsdienu politiskajā pasaulē. Par spīti izteiktajam naidīgumam, ko pret viņu pauž, visspēcīgākā valsts pasaulē, kaimiņzeme – ASV, Kastro ir sasniedzis to, kas neizdevās Ļeņinam, Hruščovam un Brežņevam kopā, jo atrodoties tālu no tiešas PSRS ietekmes, spēja daudzus gadus saņemt subsīdijas no PSRS tikai par to, ka notur Kremlim uzticamu varu.

        Pievieno atmiņas

        17.04.1961 | W Zatoce Świń rozpoczęła się nieudana inwazja uzbrojonych i wspieranych przez CIA sił uchodźców kubańskich

        Inwazja w Zatoce Świń (es: "La Batalla de Girón" lub "Playa Girón") – nieudana próba inwazji kubańskich emigrantów na południową Kubę przy wsparciu ze strony USA. Celem operacji było obalenie rządu Fidela Castro. Operacja ruszyła w kwietniu 1961 roku, za prezydentury Johna F. Kennedy'ego. Kubańskie siły zbrojne zwyciężyły, niszcząc siły inwazyjne w ciągu trzech dni. Nieudana akcja spowodowała reperkusje wśród kierownictwa CIA, zdymisjonowano m.in. dyrektora Allena Dullesa, zastępcę dyrektora CIA Charlesa Cabella oraz zastępcę dyrektora ds. operacji Richarda Bissella.

        Pievieno atmiņas

        16.10.1962 | Karību krīzes sākums - PSRS ieved Kubā kodolieročus, ASV draud ar pretpasākumiem

        Kubas raķešu krīze bija 13 dienu ilga konfrontācija starp PSRS un Kubu un ASV 1962. gada oktobrī. Šo laiku raksturo arī Džona Kenedija teiktais - vislielākā kļūda, ko var izdarīt valsts vadītājs šādas krīzes laikā, ir prasīt padomu militāristiem.

        Pievieno atmiņas

        25.10.1962 | Kubas raķešu krīze

        Adlai Stīvensons (Adlai Stevenson) ANO Drošības padomē parāda fotogrāfijas, kurās redzams, ka Kubā ir uzstādītas Padomju Savienības raķetes. Tas noved pie ASV - Krievijas attiecību krīzes

        Pievieno atmiņas

        08.10.1967 | Boliwijscy żołnierze zranili i aresztowali rewolucjonistę Che Guevarę. Następnego dnia został rozstrzelany

        Pievieno atmiņas

        Birkas