Ernests fon Bīrons

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
23.11.1690
Miršanas datums:
28.12.1772
Papildu vārdi:
(Ernst Johann von Biron, Buren
Kategorijas:
Cars, Hercogs, Ierēdnis (-e), Muižnieks, Valdnieks
Tautība:
 latvietis, vācietis
Kapsēta:
Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī

Ernsts Johans Bīrons (Ernst Johann von Biron) — baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas impērijas reģents (1740).

Dzimis 1690. gada 23. novembrī Kalnciema muižas Karla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas (dzim. fon der Rābas-Tīlenas) ģimenē.

Laikā no 1704. gada līdz aptuveni 1707. gadam mācījies Kēnigsbergas universitātē. Tā kā Ernsta vārds nav ierakstīts universitātes matrikulā, acīmredzot bijis brīvklausītājs.

1722. gadā viņš saderinājies ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu-Treidenu.

1723. gada 25. februārī notika viņu laulības hercogu pilī Mītavā (Jelgavā), bet 1724. gada 15. februārī piedzimst viņu pirmais dēls Pēteris. Daudzās vēstules sievai, kuras Ernsts rakstīja no Maskavas, Pēterburgas un Rīgas liecina, ka viņš patiesi bija pieķēries savai laulātajai draudzenei: uzrunas tonis vēstulēs ir daudz maigāks, nekā prasīja tā laika pieklājības normas.

1725. gadā Bīrons ieradās uz imperatores Katrīnas I kronēšanas ceremoniju, kura iecēla viņu par hercogienes Annas kambarkungu, bet 1727. gadā viņš kļuva par hercogienes galma virsmeistaru un neaizvietojamu palīgu.

1727. gada 23. jūnijā Bīronu ģimenē piedzima meita Hedviga Elizabete, bet 1728. gada 11. oktobrī, - dēls Karls Ernsts.

Hercogienei Annai kāpjot Krievijas impērijas tronī, viņš pārcēlās ar ģimeni uz dzīvi Krievijas impērijā, kur kļuva par imperatores favorītiem, ar milzīgu ietekmi impērijas politikā.

1728.g. 23. martā Bīrons kļuva par imperatores kambarkungu.

1728.g. 9. maijā viņš saņēma Sv. Aleksandra Ņevska ordeni,

1728.g. 10. maijā - saņēma Sv. Andreja ordeni un virskambarkunga amatu.

1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans Bīrons saņēma no Svētās Romas impērijas imperatora Karla VI Habsburga grāfa titulu (un beidzot tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā).

1734. gadā Bīrons nopērk Vartenbergas īpašumu Silēzijā. Šajā pašā gadā Žečpospoļitas karalis Augusts III slepeni piedāvāja nākotnē Kurzemes troni Ernstam Johanam, piedāvājumu atkārtoja arī 1736. gadā.

1737. gada 4. maijā Dancigā mira pēdējas Ketleru dzimtas Kurzemes hercogs Ferdinands. 22. jūnijā Ernsts Johans Kurzemes muižnieku konferencē tika ievēlēts par Kurzemes hercogu. 8. jūlijā Žečpospoļitas Seims apstiprina vēlēšanu rezultātus, bet 13. jūlijā karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt hercogisti no Pēterburgas.

Kopš 1736. gada Ernsta Bīrons ļoti lielu uzmanību pievērsa pils celtniecībai pie Bauskas Rundālē, kā arī Mītavas pils (no 1738.) celtniecībai, par ko liecina visai plašā un dažbrīd skarbā sarakste ar arhitektu Rastrelli, apspriežot piļu plānus, izskatu un celtniecības gaitu.

1740. gada 17. oktobrī (pēc vecā stila) nomira imperatore Anna, pirms nāves ieceldama Ernstu Johanu par Krievijas impērijas reģentu mazgadīgā Joana VI laikā (kas deva 600 000 rubļu ienākuma gadā).

1740.g. 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tika sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.

No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam Kurzemes hercogs ar ģimeni atradās trimdā Pelimā, Toboļskas guberņā; no 1742. līdz 1762. gadam - Jaroslavļā.

1762. gada 25. februārī, pēc Pētera III kāpšanas Krievijas tronī, Bīronam ļāva atgriezties Pēterburgā, kur 1762. gada 16. aprīlī viņš parakstīja atteikšanos no troņa.

1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene Katrīna II atdeva Ernstam Johanam tiesības uz viņa Kurzemes hercogisti, taču hercogam nācās apmesties uz dzīvi Rīgā, jo Mītavā priekšā bija hercogs Kārlis.

Tikai pēc pusgada, 1763. gada 22. janvārī Bīrons svinīgi ieradās Mītavā. 23. aprīlī divvaldība beidzās — atvesto Krievijas kareivju bloķētajā pilī neizturējis, Saksijas Kārlis atstāja Mītavu.

Tituls:

"No Dieva žēlastības mēs, Ernsts Johans, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā, Silēzijas Vartenbergas, Bralinas un Gošucas brīvkungs, utt., utt., utt. "

(vāciski: Von Gottes Gnaden Wir Ernst Johann in Liefland zu Churland und Semgallen, freyer Standesherr in Schlesien zu Wartenberg, Bralin und Goschutz u.s.w., u.s.w., u.s.

1763.g.22. jūnijā Kurzemes muižniecība atkal zvērēja uzticību Ernestam Johanam Bīronam.

1764. gada 32 decembrī Žečpospoļitas karalis Staņislavs Augusts izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernestam Johanam un viņa troņmantniekam princim Pēterim (1765. gada 3 janvārī saņemot diplomu par investūru).

1768. gada rudenī Erensts Johans pārcieta infarktu, kas sagrāva viņa veselību. 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa.

1772. gada 28. decembrī Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons mira Jelgavas pilī no otra infarkta.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Pēteris fon BīronsPēteris fon BīronsDēls15.02.172413.01.1800
        2Anna  Doroteja fon BīronaAnna Doroteja fon BīronaVedekla03.02.176120.08.1821
        3Johanna d AcerenzaJohanna d AcerenzaMazmeita24.06.178311.04.1876
        4Vilhelmīne SagānaVilhelmīne SagānaMazmeita08.02.178129.11.1839
        5Doroteja de Taleirāna-PerigoraDoroteja de Taleirāna-PerigoraMazmeita21.08.179319.09.1862
        6Anna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatoreAnna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatorePartneris28.01.169317.10.1740
        7Josephine  Pauline de Talleyrand PerigordJosephine Pauline de Talleyrand PerigordMazmazmeita29.12.182012.10.1890
        8Johans von KorfsJohans von KorfsDraugs, Darba ņēmējs30.11.169707.04.1766
        9Katrīna II  LielāKatrīna II LielāKaimiņš02.05.172917.11.1796
        10Ludvigs Hesens no HomburgasLudvigs Hesens no HomburgasPaziņa15.01.170523.10.1745
        11Ivans VI RomanovsIvans VI RomanovsDarba devējs, Komandieris12.08.174005.07.1764
        12Pēteris III RomanovsPēteris III RomanovsDarba devējs21.02.172817.07.1762
        13Aleksandrs GrēvensAleksandrs GrēvensDarba ņēmējs13.08.167926.08.1746
        14Frančesko RastrelliFrančesko RastrelliDarba ņēmējs00.00.170029.04.1771
        15Ernests Gideons  fon LaudonsErnests Gideons fon LaudonsDarba ņēmējs02.02.171714.07.1790
        16Karls fon BrevernsKarls fon BrevernsDomu biedrs22.10.170421.10.1744
        17Pjotr Alexandrowitsch  Rumjanzew-SadunaiskiPjotr Alexandrowitsch Rumjanzew-SadunaiskiPretinieks15.01.172519.12.1796
        18Elizabete I RomanovaElizabete I RomanovaPretinieks29.12.170905.01.1762

        03.12.1586 | Pirmo reizi minēts fakts par kartupeļu ievešanu Anglijā no Kolumbijas

        Pievieno atmiņas

        25.11.1735 | Kremlī izliets "Zvanu Cars"

        Pievieno atmiņas

        24.05.1736 | 1736. gada 24. maijā tika ielikts pamatakmens Rundāles pilij

        Pievieno atmiņas

        09.11.1740 | Galma apvērsuma rezultātā tiek apcietināts Krievijas reģents Ernests Johans Bīrons

        1740.g. 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tika sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.

        Pievieno atmiņas

        08.10.1760 | Septiņgadu karš: Krievijas armija ieņem Berlīni

        Pievieno atmiņas

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        18.04.1841 | Pēterburgā Kurzemes hercogam Ernestam Johanam Bīronam piespriests nāvessods caur nopēršanu

        Krievijas Imperatore Elizabete to aizstāja ar izsūtījumu, no kura Bīrons atgriezās tikai 1762.gadā

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        Birkas