Dobeles vidusskolas direktors. Dzimis deviņu bērnu ģimenē.

Mīļa viņam bija jaundibinātā mācības iestāde, mīļi bija jaunieši, kas to apmeklēja. Trūcīgiem, kam nebija līdzekļu, viņš sniedza atbalstu, samaksāja par viņiem skolas naudu, lai viņi var turpināt izglītību. Līdztekus darbam ģimnāzijā, nelaiķis nodibināja vakara skolu, kurā pulcējās gara gaismas slāpstošā jaunatne. Par saviem līdzekļiem viņš rīkoja arī ekskursijas, kuras pats vadīja. Viņš bija ne vien direktors, bet arī tēvs ar mīļu un gādīgu sirdi. Un neraugoties uz visu to, bija cilvēki, kas negribēja vai arī nespēja viņu saprast un viņam bija jādzird nepelnīti pārmetumi. "Dzīve ir cīņa",  viņš mēdza teikt, gatavojot mūs darbam un cīņām dzīvē. Viņā bija cīnītājs un viņa vēlēšanās bija lai arī mēs tādi būtu. Viņš bija mīļš jaunatnes draugs un kā tāds viņš dzīvo un dzīvos mūsu piemiņā.

Avots: Zemgales balss, 30.12.1936