Felikss Dzeržinskis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
11.09.1877
Miršanas datums:
20.07.1926
Papildu vārdi:
Felix Dserschinski, Felix Dzerzhinsky, Феликс Дзержинский, Желе́зный Фе́ликс, ФД, Я́цек, Я́куб, Переплётчик, Фра́нек, Астроно́м, Ю́зеф, Дома́нский; Fēlikss Dzeržinski
Kategorijas:
Boļševiks, lielinieks, Komunists, Terorists, Valsts un komunistu partijas darbinieks
Tautība:
 polis, ebrejs
Kapsēta:
Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums

Felikss Dzeržinskis (poļu: Feliks Dzierżyński, krievu: Феликс Эдмундович Дзержинский, saukts arī Dzelzs Felikss (Желе́зный Фе́ликс); dzimis 1877. gada 11. septembrī [v.s. 30. augustā], miris 1926. gada 20. jūlijā) bija poļu muižnieku izcelsmes komunistu revolucionārs. Padomju drošības dienesta - Viskrievijas Ārkārtējās komitejas, sauktas čeka, dibinātājs un pirmais vadītājs.

Dzimis mūsdienu Baltkrievijā, poļu šļahtiču ģimenē. Tēvs Edmunds Rufins Dzeržinskis - ģimnāzijas skoltājs, mira 1882. gadā. No 1887. līdz 1895. gadam Felikss mācījās Viļņā, krievu ģimnāzijā. Tajā laikā vecākājās klasēs zinības ieguva nākamais Dzeržinska pretinieks, Polijas valsts galva - Juzefs Pilsudskis. Divus mēnešus pirms ģimnāzijas beigšanas Dzeržinskis no tās tika izslēgts par revolucionāru darbību.

Dzeržinskis kļuva par vienu no 1893. gadā dibinātās Polijas un Lietuvas karalistes Sociāldemokrātijas līderiem. Citi šīs partijas ievērojami darbinieki bija Roza Luksemburga, Leo Jogihess un Kārlis Radeks. Līdz Oktobra revolūcijas uzvarai lielu daļu mūža pavadīja dažādos cietumos, vairākkārt izbēdzis. 1897. gadā arestēts un ieslodzīts Kauņā, 1900. gadā - Varšavā un Sedlcē. 1898., 1900. un 1909. gadā izsūtīts uz Sibīriju, no kuras visas reizes izbēdzis. No 1910. līdz 1912. gadam dzīvoja Krakovā, kur apprecējās. 1912. gadā slepeni ieradās Varšavā, tika arestēts. Ieslodzīts vispirms Orlā, vēlāk Butirku cietumā Maskavā. Atbrīvots pēc Februāra revolūcijas.

1917. gada augustā Dzeržinskis tika ievēlēts KSDS(b)P Centrālajā komitejā. Aktīvi piedalījās Oktobra revolūcijas plānošanā un realizēšanā. 1917. gada 20. decembrī Tautas Komisāru padome nodibināja Viskrievijas Ārkārtējo komisiju cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu, biežāk pazīstamu kā čeka, un Dzeržinskis kļuva par tās vadītāju. Pilsoņu kara gados čeka izvērsa sarkano teroru pret faktiskiem, iespējamiem vai iedomātiem režīma pretiniekiem. Plaši tika praktizētas masveida nošaušanas bez tiesas, ķīlnieku ņemšana, publiski nāvessodi un citas darbības pretinieku un mierīgo iedzīvotāju iebaidīšanai.

Miris 1926. gada 20. jūlijā ar infarktu pēc divu stundu runas CK pret t.s. "Apvienoto opozīciju" Trocka, Zinovjeva un Kameņeva personās.

Pēc Dzeržinska nāves viņa vārdā tika nosauktas pilsētas, ielas, uzcelti pieminekļi. Dzeržinska vārdā tika nosaukta savulaik pazīstamā padomju fotoaparātu FED marka. PSRS laikā Rīgā darbojās Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Dzeržinska kultūras nams (Baznīcas iela 12a, tagad tur atrodas Rīgas 2. Septītās dienas adventistu draudze). Pēc Augusta puča sakāves PSRS viens no simboliskiem pārmaiņu simboliem bija Feliksa Dzeržinska pieminekļa demontāža pie KGB nama Lubjankas laukumā Maskavā.

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Warschau, X. Pavillon der ZitadelleWarschau, X. Pavillon der Zitadellenav precizētade, pl, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Edmund DzierżyńskiEdmund DzierżyńskiTēvs27.05.183800.00.1882
        2
        Елена ДзержинскаяMāte
        3Vladislavs  DzeržinskisVladislavs DzeržinskisBrālis01.03.188120.03.1942
        4
        Ванда ЙозефовичMāsa
        5
        Альдона ЙозефовичMāsa
        6Zofia DzierżynskaZofia DzierżynskaSieva04.12.188227.02.1968
        7Roman PillarRoman PillarAttāls radinieks00.00.189402.09.1937
        8Jakow  BljumkinJakow BljumkinDraugs, Darba biedrs08.10.190003.11.1929
        9Степан КиселёвСтепан КиселёвDraugs10.01.193818.07.2002
        10Georgiy  AtarbekovGeorgiy AtarbekovDarba biedrs15.12.189222.03.1925
        11Jēkabs PeterssJēkabs PeterssDarba biedrs03.12.188625.04.1938
        12Моисей УрицкийМоисей УрицкийDarba biedrs, Domu biedrs14.01.187330.08.1918
        13Wacław MężyńskiWacław MężyńskiDarba biedrs, Domu biedrs, Pēctecis31.08.187410.05.1934

        14Mārtiņš LācisMārtiņš LācisDarba biedrs, Domu biedrs16.12.188820.03.1938
        15ĻeņinsĻeņinsDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs22.04.187021.01.1924

        16Степан  СаенкоСтепан СаенкоDarba biedrs02.08.188617.08.1973
        17Aleksandrs EiduksAleksandrs EiduksDarba biedrs00.00.188628.08.1938
        18Aleksander LednickiAleksander LednickiPaziņa14.07.186611.08.1934
        19Eduards BērziņšEduards BērziņšPaziņa, Darba ņēmējs07.02.189401.08.1938
        20Михаил Бонч-БруевичМихаил Бонч-БруевичPaziņa24.02.187003.08.1956
        21Максим  ПешковМаксим ПешковPaziņa21.07.189711.05.1943
        22Moura  BudbergMoura BudbergPaziņa00.00.189200.00.1974
        23Stanislav RedensStanislav RedensDarba ņēmējs17.05.189212.02.1940
        24Иван  ЮсисИван ЮсисDarba ņēmējs00.00.189104.02.1931
        25Jānis BuiķisJānis BuiķisDarba ņēmējs08.02.189520.04.1972
        26Nikolaj VlasikNikolaj VlasikDarba ņēmējs22.05.189618.06.1967
        27Jānis LaubeJānis LaubeDarba ņēmējs17.10.188901.11.1938
        28Mihail MoskvinMihail MoskvinDarba ņēmējs01.04.188302.02.1940
        29Jozefs PilsudskisJozefs PilsudskisStudiju biedrs05.12.186712.05.1935
        30Иван  КсенофонтовИван КсенофонтовDomu biedrs28.08.188423.03.1926
        31Mieczysław KozłowskiMieczysław KozłowskiDomu biedrs13.01.187603.03.1927
        32Павел  ШтернбергПавел ШтернбергDomu biedrs00.00.186501.02.1920
        33Victor SergeVictor SergePretinieks30.12.189017.11.1947
        34Nikolajs BerdjajevsNikolajs BerdjajevsPretinieks18.03.187424.03.1948

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        20.12.1917 | Viskrievijas Ārkārtas komisija

        Pievieno atmiņas

        27.01.1918 | Красный и кровавый террор большевиков в Евпатории

        Pievieno atmiņas

        05.09.1918 | Tautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuru

        Impulss terora pastiprināšanai bija 1918.g. 30. augusta atentāts pret Ļeņinu, kurš tika ievainots. Šajās dienās cilvēku pūļa klātbūtnē kādā Maskavas parkā tika nošauti tieslietu un iekšlietu ministri u.c. vecā režīma amatpersonas. Zīmīgi, ka tieši šajā pašā datumā- 5.9.1793. gadā tika sākts Eiropā pirmais terors pret politiskajiem pretiniekiem- Robespjērs uzsāka teroru pret žirondistiem.

        Pievieno atmiņas

        05.09.1918 | Начало Красного террора

        Pievieno atmiņas

        03.04.1922 | Staļins kļūst par PSKP ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        27.01.1924 | Ļeņina bēres

        Pievieno atmiņas

        Birkas