Ferdinands I (vācu: Ferdinand I.); dzimis 1793. gada 19. aprīlī, miris 1875. gada 29. jūnijā) bija Habsburgu dinastijas Austrijas imperators un arī attiecīgo Habsburgu īpašumu (Bohēmijas, Ungārijas utt.) monarhs.

Sāka valdīt pēc tēva Franča II nāves. Iespējams, vecāku ģenētiskā tuvuma dēļ, Ferdinandam bija iedzimta fiziska un garīga mazspēja, kā arī viņš sirga ar epilepsiju, tāpēc nebija spējīgs patstāvīgi pārvaldīt valsti.

Austrijas vēsturē iegājis ar teicienu "Es esmu ķeizars un gribu knēdeļus" (Ich bin der Kaiser und ich will Knödel).

Tomēr oficiāli Ferdinands nebija pasludināts par nespējīgu valdīt, tāpēc valdību vadīja reģentu padome.

Sākoties 1848. gada revolūcijai, Ferdinands I attiecās no troņa par labu brālēnam Francim Jozefam I, kurš pēc tam valdīja līdz pat Austroungārijas sabrukumam.

Pēc attiekšanās no troņa Ferdinads I līdz savai nāvei dzīvoja Prāgā Hradčanu pilī.